Brīvprātīgais oglekļa kredītu tirgus - kas tas ir un kā tas strādā?
eAgronom
Thursday, December 28, 2023
Share on Facebook
0
Pateicoties pieaugošajām vides prasībām, oglekļa (CO2) kredītu tirgus visā pasaulē ļoti strauji attīstās. Tā kā arvien vairāk uzņēmumu cenšas samazināt ietekmi uz vidi, turpina pieaugt gan oglekļa kredītu piedāvājums, gan pieprasījums pēc tiem. Brīvprātīgā oglekļa tirgus sistēma kļuvusi populāra Latvijā ne tikai lauksaimniecībā, bet arī mežsaimniecībā. Šajā rakstā varēsiet uzzināt par to, kas ir brīvprātīgais oglekļa kredītu tirgus un kā tas strādā lauksaimniecības nozarē.
Kas ir oglekļa tirgus?
Jau pašā sākumā ir svarīgi akcentēt, ka darbojas divu veidu oglekļa tirgi. Brīvprātīgo oglekļa tirgu nedrīkst jaukt ar obligāto jeb atbilstības oglekļa tirgu, kas ir starptautiski regulēta oglekļa kvotu tirdzniecības sistēma.
Oglekļa tirgi ir sistēmas, kuras saistītas ar oglekļa emisiju samazināšanu. Tie atvieglo tirdzniecību starp pircējiem un pārdevējiem, kas nodarbojas ar emisiju samazināšanu, novēršanu vai uzkrāšanu sertifikātu vai kredītu veidā. Oglekļa tirgus veido valdības vai privātas organizācijas, lai atbalstītu vides, ilgtspējas un pozitīvo klimata pārmaiņu mērķus, kas ietver CO2 vai citu siltumnīcefekta gāzu (metāna, slāpekļa oksīda) emisiju samazināšanu un piesaisti.
Oglekļa tirgus tendences Pasaulē
Izteikti straujš pieaugums oglekļa tirgum tika novērots sākot no 2016. gada, kad tika pieņemts Parīzes nolīgums, kas paredz rīcības plānu globālās sasilšanas ierobežošanai, saglabājot vidējo temperatūru līdz 1.5 grādiem pēc Celsija, tādējādi tas ir saistošs arī mums. Tika ziņots, ka 2021. gadā globālā oglekļa tirgus vērtība strauji pieauga līdz rekordlielam 851 miljardam ASV dolāru, un paredzams, ka desmit gadu laikā tā pieaugs vēl vairāk. Tāpat arī Eiropas Savienība (ES) ir tuvu tam, lai ieviestu oglekļa lauksaimniecības sistēmu reģionā, kas standartizētu oglekļa kredītu piesaistes procesus un stimulētu klimata mērķu sasniegšanu.
Brīvprātīgā oglekļa tirgus vērtība strauji turpina pieaugt. Kopš 2021. gada tā ir pieaugusi par 48% un paredzams, ka 2030.gadā tā sasniegs aptuveni 50 miljardu ASV dolāru vērtību.
Brīvprātīgā oglekļa tirgus attīstība (miljardi USD)
Avots: A blueprint for scaling voluntary carbon markets to meet the climate challenge
Obligātais jeb atbilstības oglekļa tirgus
Atbilstības oglekļa tirgi, ko dēvē arī par obligātajiem vai regulatīvajiem tirgiem, ir veidoti, pamatojoties uz valsts, reģionālām vai starptautiskām prasībām par siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežojumiem. To regulē vienas valsts izdoti vai starptautiski nosacījumi un tie izveidoti ar mērķi, lai lielākie piesārņotāji ar augstu emisiju līmeni, piemēram, dažādas rūpnīcas pakāpeniski samazinātu radītās emisijas. Mums vislabāk zināmais piemērs ir ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēma (ETS). Tajā emisiju kvotas tiek tirgotas emisiju tirdzniecības shēmās starp valstīm. Šī tirgus galvenais mērķis ir radīto emisiju ierobežošana.
Daži regulatīvo atbilstības tirgu piemēri:
Kas ir brīvprātīgais oglekļa tirgus?
Brīvprātīgais oglekļa tirgus* ir sistēma oglekļa kredītu tirdzniecībai - siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas vai novēršanas vienībām. Brīvprātīgajā tirgū ir iesaistītas privātas organizācijas, kur viena tirgus dalībnieku puse izstrādā siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanas vai izņemšanas projektus, tādejādi radot oglekļa kredītus. Otra puse savukārt šos projektus dinansē, pērkot kredītus ar nolūku kompensēt radītās emisijas. Šis tirgus darbojas ārpus regulatīvā režīma un, izmantojot brīvprātīgu tirgus mehānismu, organizācijas ar dažādu vides projektu palīdzību var ģenerēt oglekļa kredītus, bet lielās korporācijas šīs kompensācijas var iegādāties. Daudzi lielie uzņēmumi piedalās brīvprātīgajā oglekļa tirgū, jo uzskata, ka tas ir sociāli atbildīgs lēmums.
*Brīvprātīgais oglekļa tirgus darbojas nesaistīti ar obligāto oglekļa tirgu.
Kur meklējami brīvprātīgā oglekļa kredītu tirgus pirmsākumi?
Brīvā oglekļa tirgus aizsākumi meklējami Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) 80. gadu beigās, kur pirmais darījums notika starp ASV enerģētikas kompāniju AES, kuras vārdā Guatemalas nevalstiskā organizācija CARE organizēja projektu, nodrošinot finanses vietējiem lauksaimniekiem, lai tie stādītu kokus. Tam sekoja Vides resursu fonda izveide 90. gadu vidū (vēlāk pārdēvēta par Amerikas oglekļa reģistru), kas ir pirmais privātais brīvprātīgo kompensāciju reģistrs ASV. Pēc tam oglekļa dioksīda emisiju kompensēšana saskaņā ar atbilstības mehānismiem sākās ar Kioto protokolā ietvertajiem pasākumiem, kas arī pavēra pakāpenisku brīvā oglekļa tirgus attīstību.
Kioto protokols ir viens no svarīgākajiem starptautiskajiem juridiskajiem instrumentiem, kas paredzēts cīņai pret klimata pārmaiņām. Tajā ir iekļautas rūpnieciski attīstīto valstu apņemšanās samazināt savas SEG emisijas, kuru dēļ notiek globālā sasilšana.
Kas ir oglekļa kredīts?
Šeit svarīgi atcerēties to, kas ir oglekļa kredīts. Oglekļa kredīts ir kompensācija jeb izlīdzināšanas vienība, ko iegādājas uzņēmumi kā vienu no opcijām, lai samazinātu savu ietekmi uz vidi. ES regula Eiropas zaļais kurss nozīmē liela apmēra saistības krasi samazināt savu oglekļa pēdas nospiedumu līdz 2050. gadam. Tāpēc uzņēmumi vēlas iegādāties CO2 kredītus, lai īstenotu vides pārmaiņas, kas pārsniedz viņu pašreizējās iespēju robežas.
Viens oglekļa kredīts atbilst vienai metriskās tonnas oglekļa dioksīda. Lai noteiktu konkrētu ģenerēto oglekļa kredītu skaitu ir jāveic mērīšanas, ziņošanas un sertificētas verifikācijas procedūras.
Oglekļa kredīti tirgū tiek sagatavoti zem konkrēta oglekļa standarta - tiem tiek piešķirts individuāls sērijas numurs un tos sertificē pēc vienotiem standartiem. Šos standartus izstrādā privātas starptautiskas organizācijas, kas sagatavo un uzrauga projekta ieviešanas principus kompānijās, kas tālāk nodarbojas ar šo pakalpojumu sniegšanu.
Kopā Pasaulē šobrīd ir 4 dažādi standarti:
Lielākā daļa jeb 68.5% mūsu ģenerēto kredītu veido VCS (Verificētais oglekļa standarts), ko nodrošina eAgronom sadarbības partneris un uzrauginstitūcija Verra. Līdz ar ko esam pārlieccināti, ka nodrošinām, ka sertifikācija notiek pēc augstākajiem standartiem.
Kas nosaka oglekļa kredīta cenu?
Oglekļa kredītu cena tiek noteikta, pamatojoties uz piedāvājuma un pieprasījuma dinamiku. Viena kredīta cena ir cieši saistīta ar kopējo oglekļa tirgus attīstību, līdz ar to, pieaugot tirgus apmēram, pieaug arī cena par 1 piesaistīto CO2 tonnu. Tirgus prognozes rāda, ka tuvākajos gados tā tikai turpinās pieaugt. Taču jāņem vērā fakts, ka tad, kad Eiropas Komisija izstrādās konkrētas prasības sertificēšanas procesam, notiks oglekļa kredītu cenas regulācija, tāpēc, ka, pieaugot tirgus attīstībai, veidojas arvien jaunas kompānijas, kas nodarbojas ar tā saucamo “zaļmaldināšanu” un nav ieviesušas sertifikācijas metodes atbilstoši starptautiskajiem standartiem. Nereti šie uzņēmumi sola lielāku oglekļa kredītu “ražu”, līdz ar to arī peļņu no viena hektāra un sauc tos par “sertifikātiem”, nevis kredītiem.
Kā oglekļa kredīti palīdz cīnīties ar klimata pārmaiņām?
Oglekļa kredītu darbības pamatprincips ir diezgan vienkāršs. Ja viena puse, piemēram, liels uzņēmums nevar atbilstoši Eiropas Zaļā kursa nosacījumiem mazāk emitēt CO2 atmosfērā, tas var finansēt emisiju samazināšanu un to piesaisti, ko īsteno organizācija, kas nodarbojas ar oglekļa projektiem. Organizācijas panāktā SEG emisiju samazinājuma un piesaistes rezultātā kopējais oglekļa daudzums atmosfērā samazinās. Te iesaistās lauksaimnieki, nodarbojoties ar oglekļa lauksaimniecību. Izamantojot aktivitātes, kas ir daļa no eAgronom oglekļa programas, viņi var piesaistīt oglekli no atsmosfēras un radīt oglekļa kredītus no savām saimniecībām.
Jo mazāk siltumnīcefekta gāzu tiek emitēts un jo vairāk oglekļa dioksīda augsnē tiek absorbēts no atmosfēras, jo lēnāk pieaugs globālā temperatūra. Globālās sasilšanas samazināšana ir Parīzes nolīguma daļa, un ģenerējot oglekļa kredītus, oglekļa oksīda emisiju kompensācija palīdz mums sasniegt šo mērķi.
Kāds ir oglekļa lauksaimniecības programmu mērķis?
Oglekļa piesaistes programmu mērķis ir panākt, ka lauksaimnieki visā pasaulē ievēro ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi. Oglekļa kredīti nodrošina emisiju veiksmīgu samazināšanu ar lauksaimniecības praksēm, kuru īstenošanas rezultātā ogleklis tiek piesaistīts augsnei. Lai lauksaimniecībā saņemtu oglekļa kredītus, ir nepieciešams veikt izmaiņas līdzšinējā saimniecības praksē. Veikto darbību rezultātā tiek samazināts saimniecības radīto emisiju daudzums un augsnē tiek uzkrāta organiskā viela, kuras sastāvdaļā ir ogleklis. Izvēloties piedalīties oglekļa kredītu programmās un piesaistīt oglekli, tiek gūta arī iespēja paplašināt ienākumu potenciālu. Ieņēmumi tiek aprēķināti par vienu tonnu augsnē piesaistītā oglekļa.
Aizvien vairāk lauksaimnieku iesaistās oglekļa lauksaimniecībā, lai gūtu ienākumus, uzlabotu augsni un samazinātu oglekli atmosfērā. Tāpat arī arvien vairāk uzņēmumu meklē uz vides saglabāšanu vērstus projektus, lai sadarbotos emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanā. Lauksaimniecības oglekļa programma savieno abus tirgus dalībniekus, lai apmierinātu to vajadzības un prasības un nodrošinātu vislabāko iespējamo rezultātu oglekļa tirgos ne tikai lauksaimniekiem.
Kāpēc tas ir aktuāli tieši lauksaimniekiem?
Augsne ir lielākā oglekļa absorbētāja uzreiz pēc okeāniem, līdz ar ko lauksaimniekiem ir iespēja veicināt ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu, plašā mērogā piesaistot oglekli no atmosfēras un uzkrājot to augsnē. Katrai, atbilstoši noteikumiem sagatavotai, oglekļa programmai sākumā ir jāveic detalizēts audits, kurā redzamas līdzšinējās saimniekošanas prakses, kas veiktas saimniecībā pēdējo 3-5 gadu laikā. Lauksaimniecībā oglekļa kredītu iegūšana ir process, kas sākas ar saimniecību oglekļa piesaistes potenciāla novērtēšanu. Pēc tā aprēķināšanas ir jāpieņem piemērotas lauksaimniecības metodes, lai nodrošinātu oglekļa uzkrāšanos augsnē laika gaitā.
Aizstājot tradicionālus un videi ne tik labvēlīgus pasākumus ar tādiem, kas ir vērtīgāki augsnei, lauksaimnieki var tieši veicināt cīņu ar klimata pārmaiņām. Piemēram, atstājot uz lauka lielāku biomasas apjomu, sējot starpkultūras, izvēloties mazāk intensīvu augsnes apstrādi un precīzāku mēslošanu, kas samazina degvielas patēriņu un citus, ar ražošanu saistītus, resursus.
Viss minētais ļauj samazināt ne tikai oglekļa dioksīda līmeni atmosfērā, bet uzlabot arī saimniecības rentabilitāti un augsnes kvalitāti. Katra papildus veikta prakses izmaiņa ietekmē oglekļa piesaisti augsnē un veicina oglekļa kredītu ģenerēšanu.
Lai noskaidrotu, kā uzsākt oglekļa lauksaimniecību, lasi: Seši soļi, kā lauksaimniecībā ģenerēt oglekļa kredītus un gūt ienākumus
Parūpējies par savas saimniecības nākotni, pievienojoties eAgronom oglekļa programmai
