Kas ir oglekļa lauksaimniecība? Ceļvedis lauksaimniecības pārvaldībai

Pēdējos gados lauksaimnieki saskaras ar nepieredzētiem izaicinājumiem un ilgtspējīga lauksaimniecības prakse ir nokļuvusi uzmanības centrā, jo gan valdības, gan patērētāji Eiropā aicina meklēt risinājumus klimatneitralitātes jeb nulles emisiju līmeņa panākšanai. Lauksaimniecības nozarē šeit var palīdzēt oglekļa lauksaimniecība.

Kas ir oglekļa lauksaimniecība? Un ko tā turpmākajos gados nozīmēs lauksaimniekiem?

Pieaugot globālajai interesei par oglekļa lauksaimniecību – lauksaimniecības prakse, kas piesaista oglekli no atmosfēras, uzlabājot to augsnē, var mulsināt daudzus lauksaimniekus.

Patiesībā daudzi lauksaimnieki jau veicina oglekļa lauksaimniecības praksi, iespējams, paši to vēl nezinot. Šī ceļveža mērķis ir papildināt to, ko lauksaimnieki jau instinktīvi zina, uzturot lauksaimniecību veselīgu, un sniegt plašu pārskatu, lai atbalstītu mūsu kolektīvās pūles ceļā uz oglekļa lauksaimniecību.

Šajā materiālā varēsiet iepazīties ar pamatiem un priekšrocībām, kā arī uzzināt, kādas prakses ieviest oglekļa lauksaimniecībā. Tie, kuriem šī ideja ir jaunums, vai tie, kuri vienkārši vēlas uzzināt vairāk, var iegūt nepieciešamo informāciju drošai oglekļa lauksaimniecības uzsākšanai.

Kas ir oglekļa lauksaimniecība?

Oglekļa lauksaimniecība nozīmē pāriet uz tādu lauksaimniecības praksi, kas uzlabo augsni, lai uzglabātu oglekli un mazinātu emisijas.

Skaidrojot plašāk, oglekļa lauksaimniecība ir tāda pieeja lauksaimniecībā, kuras mērķis ir ierobežot globālās oglekļa emisijas un piesaistīt atmosfēras CO2 augos un ražīgās zemes augsnēs, izmantojot dažādas noteiktas agrotehniskas metodes.

Daudzas oglekļa lauksaimniecības metodes jau ir populāras, ja runa ir par ilgtspējīgu lauksaimniecību, reģeneratīvo lauksaimniecību, permakultūru vai bioloģisko lauksaimniecību.

Lai gan šīs lauksaimniecības prakses idejas pārklājas, oglekļa lauksaimniecība ir termins, kas ir cieši saistīts ar oglekļa tirgu. Tas dod lauksaimniekiem unikālu iespēju nopelnīt pārbaudītus oglekļa kredītus, kas tiek pārdoti pircējiem, kuri vēlas kompensēt savas emisijas, pamatojoties uz savu oglekļa pēdas nospiedumu. 

Augsnes oglekļa piesaiste un emisiju mazināšana, izmantojot reģeneratīvās metodes, sniedz iespēju panākt ekoloģiskos ieguvumus ar pozitīvu ietekmi uz augsnes veselību. Tas sniedz iespējas arī palielināt ienākumus un ražīgumu lauksaimniekiem.

Lauksaimniecība un klimata pārmaiņas

IPCC (Intergovernmental Panel of Climate Change)  jeb Starpvaldību klimata pārmaiņu ekspertu grupa secināja, ka lauksaimniecība rada 10–12% kopējo globālo siltumnīcefekta gāzu emisiju, un tiek lēsts, ka 2005. gadā to bija 5,1 līdz 6,1 gigatonnu CO2 emisiju.

Lauksaimniecības pāreja uz lielākiem rūpnieciskiem mērogiem nozīmēja smago iekārtu izmantošanu, kas veicina globālās oglekļa emisijas atmosfērā.

Noteikti lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas darbi izdala atmosfērā ievērojamu daudzumu siltumu piesaistošu siltumnīcefekta gāzu, piemēram, CO2, metānu un slāpekļa oksīdu.

Gāzes apmaiņa starp izdales avotiem un krātuvēm, piemēram, augiem, augsni un atmosfēru, ir dabisks process. Tomēr milzīga daudzuma siltumu piesaistošo gāzu izdalīšana atmosfērā ir saistīta ar cilvēka darbību, kas lielā mērā ir atkarīga no fosilā kurināmā.

Pārmērīgo emisiju izplatīšanās ierobežošana ir ļoti svarīga, lai nepieļautu planētas turpmāku sasilšanu un klimata pārmaiņas. IPCC ziņo, ka klimata pārmaiņas ir plaši izplatītas, straujas un pastiprinās, ietekmējot visu dzīvību un darbības uz sasilstošas planētas.

Klimata pārmaiņām ir plaša un dziļa ietekme uz lauksaimniecības nozari. Ekstrēmi laikapstākļi, piemēram, sausums, plūdi, karstuma viļņi, savvaļas ugunsgrēki un lietus raksturīpašību izmaiņas, apvienojumā ar citiem ekosistēmas apdraudējumiem, piemēram, augsnes degradāciju, jau pašreiz ietekmē lauksaimniekus un ražu visā pasaulē. Klimata pārmaiņu dēļ lauksaimniecības nozare un līdz ar to globālā nodrošinātība ar pārtiku ir apdraudētas tiešā veidā.

Tāpēc visām nozarēm ir jāmazina siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz pašam mazākajam apjomam – neto nullei. Lauksaimniecības nozarē oglekļa lauksaimniecība ir viens no daudzajiem instrumentiem cilvēces tuvināšanai neto nulles emisijām jeb klimatneitralitātei. Tiek uzskatīts, ka lauksaimniecības nozarei ir liela nozīme pielāgošanās klimata pārmaiņām un to mazināšanas stratēģijās, jo tā, no vienas puses, ir ievērojams oglekļa emisiju radītājs, bet, no otras, tai ir jāpaliek noturīgai pret nenoteiktībām, ko rada klimata pārmaiņas nākotnē.

Oglekļa lauksaimniecības priekšrocības

 Ko lauksaimnieki var darīt, lai būtu noturīgāki pret klimata ietekmi?

Oglekļa piesaiste lauksaimniecībā sniedz daudz priekšrocību oglekļa programmā iesaistītajiem lauksaimniekiem un zemes īpašniekiem, kā arī papildu priekšrocības, tostarp vides un bioloģiskās daudzveidības uzlabošanu.

Īpašu uzmanību pievēršot zemes apsaimniekošanai, viens no lielākajiem bioloģiskā oglekļa lauksaimniecības ieguvumiem ir augsnes veselība. Veselīgas augsnes veicina ražas kvalitāti, kas var uzlabot ilgtermiņa ienākumu plūsmas un mazināt izmaksas.

Veselīgas augsnes priekšrocības

• Lielāks augsnes organisko vielu daudzums

• Labāka spēja uztvert un uzglabāt oglekli augsnē (labāka oglekļa piesaiste)

• Uzlabota augsnes struktūra, kas palielina spēju izturēt laikapstākļu mainīgumu

• Uzlabota noturība pret sausumu un plūdiem, jo veselīgas augsnes labāk uzsūc un saglabā ūdeni

• Uzlabota spēja saglabāt vairāk barības vielu, mazinot barības vielu aizplūšanu no lauksaimniecības zemēm ūdens avotos

Ieguvumi lauksaimniekiem

• Samazināts ķīmisko vielu un mēslošanas līdzekļu patēriņš, kas ļauj mazināt izmaksas

• Resursu izmantošanas efektivitāte, kas var veicināt izmaksu un darbaspēka samazinājumu

• Ar barības vielām bagātas augsnes, kas var palielināt saimniecības ražīgumu

• Veicina noturību pret klimata pārmaiņām un ilgtermiņa ilgtspējību

• Pievienota iespēja dažādot peļņas plūsmas, izmantojot oglekļa kredītus lauksaimniekiem

Papildus ieguvumiem saimniecībās tiek uzskatīts, ka globālās lauksaimniecības zemes var absorbēt un uzglabāt līdz 570 miljoniem tonnu oglekļa gadā, izmantojot metodes, kas saglabā augsni un uzlabo oglekļa piesaisti lauksaimniecībā. Oglekļa lauksaimniecības potenciāls ir viens no daudziem veidiem, kā mazināt globālās emisijas, nodrošinot tiešu labumu augsnei un lauksaimniecības ražīgumam.

Oglekļa lauksaimniecības prakse

Dažādām lauksaimniecības nozarēm ir dažādas metodes un iespējas oglekļa lauksaimniecības īstenošanai. Piemēram, lauksaimniecības zemēs, kur vairāk dominē koki, piemēram, mežsaimniecībās un meža zemēs, koku audzēm var būt lielāka nozīme oglekļa uzglabāšanā nekā ganībās un aramzemēs, kur par primāro oglekļa piesaistītāju tiek uzskatīta augsne.

Jo īpaši aramzemes var gūt labumu no lauksaimniecības zemju augsnes un kultūraugu kvalitātes uzlabojumiem, lietojot turpmāk sniegtās augsni uzlabojošās lauksaimniecības metodes. Lai gan universāls risinājums, kas būtu piemērots visiem, nepastāv, daudzi lauksaimnieki mūsdienās parasti iesaka turpmāk minētās metodes.

Īstenojot oglekļa lauksaimniecības stratēģijas, ir jāņem vērā arī citi faktori, piemēram, reģions, aprīkojums un iekārtas, izmaksas, vide un laikapstākļi. Ja iespējams, ir ieteicams konsultēties ar pieredzējušu agronomu.

Augseka

Eļļas rapsis ir lieliska kultūra, ko izmanto augsekā ar labību, piemēram, kviešiem.

Ja tradicionālajā intensīvajā lauksaimniecībā monokultūras audzēšana ir neaizstājama, oglekļa lauksaimniecība apšauba tās nozīmi lauksaimniecības nākotnē.

Augseka ir lauksaimniecības stratēģija, kas veicina ilgtermiņa ražīgumu, izmantojot augu sugu daudzveidību un stimulējot augsnes veselību. Tas nozīmē vienā un tajā pašā apgabalā katrā augšanas sezonā secīgi audzēt dažādu veidu kultūras un augus. Tādējādi augsne var atgūties no pastāvīgas augstas ražas prakses, vienlaikus pasargājoties no kaitēkļiem un atjaunojot veselīgas augsnes ekosistēmas.

Tomēr ir jāpatur prātā, ka augsekas piemērošana ir specifiska katrai vietai un ir atkarīga no daudziem faktoriem, piemēram, augsnes veida un stāvokļa, iepriekš audzētām kultūrām, barības vielu prasībām un klimata.

Virsaugi

Atkarībā no reģiona ziemas kviešus var izmantot kā virsaugus.

Virsaugus bieži raksturo kā kultūras, ko audzē augsnes labā.

Tā vietā, lai atstātu zemi kailu, virsaugu audzēšana aizsargā un baro augsni. Virsaugi atšķiras no primārās komerciālās kultūras, un tos var audzēt kā starpsēju, kā pasējas kultūru vai sēt pirms vai pēc galvenās komerciālās kultūras.

Ar virsaugu kultūrām augsne turpina aktīvi piesaistīt oglekli, nevis paliek tukša. Tiek lēsts, ka regulāra virsaugu kultūru audzēšana var mazināt sasilšanu par aptuveni 100 līdz 150 g CO2 e/m2/gadā.

Papildus augsnes oglekļa bagātināšanai virsaugi arī ļauj novērst barības vielu izskalošanos, nodrošina augsnes mikrobiem labvēlīgu vidi un uzlabo augsnes struktūru, kas var pozitīvi ietekmēt ražu.

Dzīvnieku organisko mēslu vai komposta lietošana

Dzīvnieku organiskie mēsli barības un organisko vielu ievadīšanai augsnē.

Oglekļa lauksaimniecībai ir nepieciešams barības vielu pārvaldības plāns. Parasti barības vielu ievadīšanai augsnes saglabāšanas lauksaimniecībā priekšroku dod organiskiem avotiem, piemēram, augstas kvalitātes kompostam vai dzīvnieku mēsliem, nevis rūpnieciskajiem mēslošanas līdzekļiem.

Dzīvnieku mēslu vai augstas kvalitātes komposta izmantošana var ierobežot vai aizstāt vajadzību pēc sintētiskā mēslojuma, kas ilgtermiņā noārda augsnes barības vielas. Šie organiskās izcelsmes mēslošanas līdzekļi sniedz lielāku labumu augsnei, palielinot piesaistes spēju, ūdens aizturi augsnē un nodrošinot stabilu barības vielu avotu gan augsnei, gan augiem.

Tā vietā, lai pūtu, tiktu apglabāti poligonos vai sadedzināti (izdalot papildu siltumnīcefekta gāzes atmosfērā), organiskie atkritumi no komposta vai dzīvnieku mēsliem tiek atkārtoti izmantoti, pārvēršot tos ar barības vielām bagātā organiskajā mēslojumā, ko pievieno augsnei.

Ir jāņem vērā, ka augsnes veselības pārvaldības stratēģijā pastāv praktiski apsvērumi izvēlei starp dzīvnieku mēsliem un augstas kvalitātes kompostu. Cita starpā ir jāņem vērā piesārņojuma riski, kultūraugu barības vielu pārvaldības plāns, pamatojoties uz kultūraugu un augsnes vajadzībām, kā arī lietošanas biežums.

Bezaršanas lauksaimniecība

Augsnes sablīvēšanās smagās lauksaimniecības tehnikas iedarbības dēļ var pasliktināt ražu un pazemināt augsnes kvalitāti, jo tas mazina drenāžu un sakņu ieaugšanu dziļumā.

Tieša sēšana vai sēklu stādīšana zemē tiešā veidā ir augsnes saglabāšanas paņēmiens, kas ir galvenais oglekļa lauksaimniecības paņēmiens atšķirībā no aršanas, kas sadala augsnes virsmu. Bezaršanas lauksaimniecība ierobežo augsnes traucējumu, tādējādi ļaujot saglabāt organisko oglekli neskartu augsnē un mazināt augsnes eroziju un sablīvēšanos.

Tradicionālā lauksaimniecība, kuras pamatā ir aršana, padara augsni jutīgu pret eroziju un veicina lauksaimniecisko noteci. Sadalot augsni, aršana līdz ar to arī pārvieto oglekli tuvāk virsmai, kur tas vieglāk izdalās atmosfērā. Intensīva aršana tiek uzskatīta par CO2 emisiju veicinātāju lauksaimniecībā.

Vieglas aršanas vai bezaršanas lauksaimniecība jau ir plaši izplatīta tādās valstīs kā Austrālija un ASV, kur šī metode tiek uzskatīta par zemu resursu un enerģijas patēriņa lauksaimniecību, kas ir spējīga uzlabot ražu. Bioloģiskā lauksaimniecība vai reģeneratīvā lauksaimniecība arī izmanto bezaršanas pieeju.

Degvielas patēriņa mazināšana

Tradicionālā lauksaimniecība visās lauksaimniecības darbībās pamatojas uz energoietilpīgu praksi. Augsnes apstrādei, transportēšanai, graudu žāvēšanai un lauksaimniecības mašīnu darbināšanai ir nepieciešama degviela, kas bieži vien ir fosila un rada siltumnīcefekta gāzu emisiju. Oglekļa piesaistes lauksaimniecības mērķis ir mazināt emisijas lauksaimniecībā, tādēļ ar degvielu saistīto emisiju mazināšana arī var būt rentabla stratēģija.

Dažas lauksaimniecības prakses, kas mazina degvielas un enerģijas patēriņu, ir degvielas uzglabāšanas efektivitāte, uzlabota transportlīdzekļu izmantošana un apkope, kā arī pāreja uz zemas ietekmes praksi, piemēram, bezaršanas lauksaimniecību.

Kā darbojas oglekļa lauksaimniecība

Lauksaimnieki vislabāk zina, cik svarīgi ir rūpēties par veselīgām augsnēm. Oglekļa lauksaimniecība atbalsta šo nostāju, nodrošinot ilgtspējīgu augkopību ar papildpeļņas iespējām.

Reģeneratīvā lauksaimniecība ir realitāte jau vairākus gadu desmitus. Savukārt oglekļa ekonomika, kas darbojas, izmantojot ar oglekļa lauksaimniecību saistītus tirgus mehānismus, padara šo praksi pievilcīgu arī tām nozarēm, kas nav saistītas ar lauksaimniecību. Tieši tādēļ oglekļa lauksaimniecība kļūst arvien populārāka arī citās industrijās.

Pārejot uz oglekļa lauksaimniecības praksi, kas palielina organisko augsnes oglekli un mazina emisijas, ko apstiprina pārbaudīti dati, lauksaimnieki, izmantojot oglekļa programmu, var nopelnīt oglekļa kredītus.

Pārbaudītiem oglekļa kredītiem oglekļa lauksaimniecībā ir jābūt saistītiem ar siltumnīcefekta gāzu piesaisti vai mazināšanu, par ko var pārliecināties ar mērījumiem. Lai saimniecībai piešķirtu oglekļa kredītus, visam oglekļa lauksaimniecības dzīves ciklam oglekļa kompensēšanai ir jāiekļauj revīzija pārbaude un oglekļa līmeņa uzraudzība augsnē, kā arī tāda lauksaimniecības prakse, kas nosaka augsnes veselību.

Verificētos oglekļa kredītus pēc tam var pārdot uzņēmumiem, kas vēlas vēl vairāk mazināt emisijas, izmantojot oglekļa kompensāciju. Izvēloties piedalīties oglekļa kredītu programmā, tiek gūta iespēja paplašināt oglekļa lauksaimniecības ienākumu potenciālu. Ieņēmumi tiek aprēķināti par vienu tonnu augsnē piesaistītā oglekļa.

Kā uzsākt oglekļa lauksaimniecību

Vispirms ir jāpārbauda atbilstība oglekļa kredīta programmas prasībām. Oglekļa kredītu pelnīšanas process parasti sākas ar saimniecības ietekmes potenciāla novērtēšanu.

Šī raksta mērķis ir sniegt pārskatu par oglekļa lauksaimniecību. Tomēr praksē, pirms ķerties pie darba, ir jāapsver daudzas lietas. Tādi faktori kā izmaksas un darbietilpība dažādām lauksaimniecībām atšķiras. Taču, lai palīdzētu gūt ilgtermiņa panākumus oglekļa lauksaimniecībā, turpmāk minētais būtu jāapsver pēc iespējas ātrāk, jo īpaši, ja vēlaties pretendēt uz oglekļa kredītiem.

Efektivitātes plānošana

Lai maksimāli izmantotu šo klimatam draudzīgo pieeju lauksaimniecībai, ir ieteicams izstrādāt oglekļa pārvaldības plānu. Ja mērķis ir pretendēt uz oglekļa kredītiem, oglekļa lauksaimniecības plāns ir nepieciešams konkrētu stratēģiju īstenošanai, kas nodrošinās augsnes oglekļa uzglabāšanas autentiskumu.

Pilnu savas lauksaimniecības novērtējumu var saņemt, izmantojot digitālās tehnoloģijas, piemēram, ražas kartēšanu, satelīta attēlveidošanu un tālizpēti.

Oglekļa lauksaimniecības plāna izveides efektivitāti var palielināt agronomijas eksperta padoms un digitālo lauksaimniecības pārvaldības rīku izmantošana. Lauksaimniecības oglekļa pēdas nospieduma izsekošana, kā arī ražas kartēšana, izmantojot satelītu, augsnes sensori un mākslīgajā intelektā balstītie augsekas plānošanas rīki var vienkāršot plānošanu oglekļa kredītu akreditācijas saņemšanai.