Situācija eAgronom izmēģinājumu saimniecībā: zirņi zied, bet āboliņa laukā sazēlušas nezāles

Tagad, kad esam gandrīz pabeiguši galvenos darbus mūsu izmēģinājumu saimniecības laukos, ir piemērots brīdis, lai atskatītos uz to, kā mums ir gājis.

Zirņu augšana parauglaukumos, kuros izmantotas atšķirīgas augsnes apstrādes metodes

Sējas zirņu lauki, kas aizņem aptuveni 80 % mūsu izmēģinājumu saimniecības platības, ir atguvušies pēc zirņu smecernieku uzbrukuma, un maija beigās uzlijušais lietus ir būtiski veicinājis zirņu augšanu. Vairums augu ir sasnieguši ziedēšanas stadiju. Lai apkarotu laputis, mēs apstrādājām laukus ar insekticīdu (60. augu attīstības stadijā pēc BBCH skalas, proti, ziedēšanas sākumā, vienlaikus ar fungicīdu). Zirņu tinējus feromonu slazdos pagaidām neesam manījuši, taču mēs turpināsim novērot situāciju.

Sējas zirņi parauglaukumā, kurā tika izmantota aršana (14.06.2024.).

Parauglaukumā, kurā tika izmantota aršana, zirņi ir auguši nevienmērīgi – laukā ir gan lieli, gan mazi augi. Tas visdrīzāk ir saistīts ar lielajiem bojājumiem, ko augšanas sākumā augiem nodarīja zirņu smecernieki, un daļēji arī ar nevienmērīgu sējas dziļumu.

Sējas zirņi parauglaukumā, kurā tika izmantota samazināta augsnes apstrāde (14.06.2024.).

Vizuāli šķiet, ka zirņu sējumiem vispiemērotākā ir bijusi samazināta augsnes apstrāde – augi ir spēcīgi, biezi saauguši un savijušies ar stīgām.

Sējas zirņi parauglaukumā, kurā tika izmantota tiešā sēja (14.06.2024.).

Smecernieki nodarījuši bojājumus arī parauglaukumā, kurā tika izmantota tiešā sēja – visvairāk bojāti vidējie lapu pāri, kas nozīmē, ka bojājumi nodarīti vēlākā augu attīstības stadijā. Turklāt sējums šajā parauglaukumā ir mazliet nevienmērīgs, kas izskaidrojams ar nevienmērīgo dīgšanu. Dažviet sēšanas laikā sēklas ir nokritušas uz augsnes virsmas, turklāt iespējams, ka augsnes temperatūra šajā parauglaukumā ir bijusi zemāka nekā parauglaukumos, kur augsne tika apstrādāta.

Eksperiments ar izsējas normām 

Vienā lauka daļā mēs izmēģinājām dažādas izsējas normas – 60, 80, 100 un 120 dīgtspējīgu sēklu uz m2. Šajā gadā vienmērīgākos sējumus izdevās panākt, izsējot 100 un vairāk dīgtspējīgu sēklu uz m2. Iespējams, ka mitrākā gadā būtu pieticis ar 80 sēklām, taču praksē šo teoriju mēs varēsim pārbaudīt nākamajos gados.

60 sēklu uz m2 (14.06.2024.).

80 sēklu uz m2 (14.06.2024.).

100 sēklu uz m2 (14.06.2024.).

120 sēklu uz m2 (14.06.2024.).

Pārējos parauglaukumos mēs izsējām 80 dīgtspējīgu sēklu uz m2, un atkarībā no augsnes īpašībām zirņi vietām ir biezi saauguši un ļoti labi nosedz augsni, taču vietām sējums ir retāks. Vietās, kur zirņu ir mazāk, tie nevar sekmīgi konkurēt ar nezālēm, un augsnes nosegums nav pietiekams, lai līdz ražas novākšanai noēnotu jaunās nezāles. Tāpēc tīrumā dažviet ir sazēlušas usnes, vārpata un parastie akļi.

Vai herbicīdi būtu jālieto pirms vai pēc dīgšanas?

Salīdzinot dažādus herbicīdu veidus, jāsecina, ka kopumā labus rezultātus ir devis gan herbicīds, kas paredzēts sējumu apstrādei pirms nezāļu dīgšanas, gan herbicīds, kuru paredzēts lietot pēc sadīgšanas, gan abi minētie līdzekļi kopā. Lai pārbaudītu herbicīdu efektivitāti, daļa lauka netika miglota, un tagad tajā ir daudz dažādu nezāļu.

Tīrumā ir vairāki nelieli laukumi, kur aug usnes un citas nezāles (14.06.2024.).

Parauglaukumā, kas ar herbicīdu tika apstrādāts pirms nezāļu dīgšanas, visvairāk saauguši parastie akļi. Akļi ir saauguši arī parauglaukumā, kas ar herbicīdu tika apstrādāts pēc nezāļu sadīgšanas, taču herbicīds tiem zināmā mērā ir kaitējis un aizkavējis nezāļu augšanu. Sējumu apstrāde pēc nezāļu sadīgšanas, izmantojot pilnu ieteikto herbicīda devu, ir izrādījusies efektīvāka nekā herbicīda lietošana dalītās devās.

Parastie akļi un zirņi parauglaukumā, kas pirms nezāļu dīgšanas tika nomiglots ar herbicīdu (14.06.2024.).

Lai sadalītu risku, šķiet pamatoti kombinēt herbicīdus, kas paredzēti sējumu apstrādei pirms nezāļu dīgšanas, ar herbicīdiem, kurus paredzēts lietot pēc nezāļu sadīgšanas. Šāda stratēģija mitros gados ļauj novērst nezāļu strauju augšanu, savukārt gados, kad ir neregulāri un nevienmērīgi nokrišņi, tā palīdz ierobežot tā dēvēto otro nezāļu vilni.

Mēs nokavējām baltā āboliņa sēju

Baltā āboliņa sējai mēs izmantojām divas metodes: tiešo sēju un sēklu izkliedēšanu, izmantojot ecēšas. Jāatzīst, ka mēs aizkavējāmies ar āboliņa sēju, tāpēc tīrumā ir daudz spēcīgu nezāļu par spīti tam, ka pavasarī to apstrādājām ar glifosāta herbicīdu.Sadīgušais āboliņš (14.06.2024.).

Sadīgušais āboliņš (14.06.2024.).

Āboliņš ir sadīdzis, un jaunie augi pamazām kļūst spēcīgāki. Mēs cenšamies labot situāciju, sējumus appļaujot, taču nav zināms, vai un cik efektīvi šī metode darbosies un cik drīz āboliņš pats spēs sekmīgi konkurēt ar nezālēm. Atskatoties uz notikušo, mēs saprotam, ka pirms sējas lauku vajadzēja vēlreiz nomiglot ar glifosāta herbicīdu.

Turklāt šķiet, ka āboliņu ir vieglāk ieaudzēt, ja to sēj zem pamatkultūras. Šajā gadījumā pirms sēšanas var izmantot herbicīdu un tādējādi dot āboliņam zināmas priekšrocības. Šoruden mums būs jāizlemj, vai āboliņš ir audzis pietiekami labi, lai būtu konkurētspējīgs, vai arī nākampavasar viss būs jāsāk no sākuma.

Nezāles āboliņa sējumos (14.06.2024.).

Ziedaugu joslā, ko izveidojām ap izmēģinājumu lauku, situācija ir līdzīga – mūsu sētie ziedaugi ir sadīguši, taču tiem nākas cīnīties ar nezālēm. Par šo joslu mēs pārāk neraizējamies un ceram, ka saulespuķes, facēlijas, lini, griķi utt. spēs sekmīgi konkurēt ar nezālēm. Ja būs nepieciešams, nākamgad šajā joslā no jauna iesēsim ziedaugus.

Par eAgronom izmēģinājumu saimniecību

2023. gada rudenī uzņēmumi eAgronom un Rannu Seeme parakstīja sadarbības līgumu, ar kuru tika izveidota izmēģinājumu saimniecība. eAgronom apsaimnieko 20 hektārus zemes Rannu, Igaunijā. Mūsu saimniecībā tiek ievēroti vidi saudzējošas lauksaimniecības principi, un mūsu mērķis ir gūt reālu, praktisku pieredzi, kā saimniecībā ieviest jaunas metodes, lai uzlabotu rentabilitāti.