eAgronom izmēģinājumu saimniecība: pirmais pavasaris lika mainīt plānus

eAgronom izmēģinājumu saimniecības laukos, kur pagājušajā vasarā iesējām gan ziemas rapsi, gan starpkultūras, ir nokusis sniegs, un pavasaris ir klāt. Lai sniegtu pārskatu par situāciju un šī gada plāniem, ir pienācis laiks īsam kopsavilkumam!

Kas notika ar ziemas rapsi, kas tika sēts ar tiešās sējas sējmašīnu un ar dronu?

Ziemas rapsis bija plānots kā pirmā pamatkultūra, ko audzēt mūsu izmēģinājumu laukā, un mēs to iesējām 4. augustā. Izvēlējāmies šķirni Trinity ar izsējas normu 3 kg/ha. Lielāko daļu sējas mēs veicām ar tiešās sējas sējmašīnu Horsch Avatar, bet neliela lauka daļa izmēģinājumam tika iesēta ar lauksaimniecības dronu XAG P100. Abās platībās rapsis sadīga samērā vienmērīgi, un, pateicoties ilgajam rudenim, auga diezgan bagātīgi. Tajā pašā laikā to augšanas punkts vēl nebija pagarinājies, tāpēc mēs vērtējām augu stāvokli pirms ziemas kā labu un prognozējām, ka ziemošana būs veiksmīga.

Ziemas rapsis platībā, kas apsēta ar agrodronu. Izkliedētā sējā sēklu saskare ar augsni  nav pietiekoši laba, tāpēc dīgtspēja ir nevienmērīgāka salīdzinājumā ar citām sējas tehnoloģijām.

Diemžēl pavasarī kļuva skaidrs, ka rapsis ziemu nav pārdzīvojis – lielie mīnusi šī gada sākumā un sniega segas trūkums paveica savu. Līdz ar to mēs saskārāmies ar līdzīgām grūtībām kā daudzi citi lauksaimnieki Igaunijā un Latvijā, proti, mums bija jāizdomā ko sēt rapša vietā, lai neizjauktu augseku un pēc iespējas samazinātu turpmākās izmaksas.

Tāpat kā daudzos citos Dienvidigaunijas un Ziemeļlatvijas laukos, arī mums no ziemas rapša bija palikuši tikai daži augi.

Starpkultūras tika iznīcinātas 

Tika sēts starpkultūru maisījums, kas sastāvēja no facēlijas, griķiem, zirņiem, kā arī baltās sinepes, neiekļaujot tajā ziemāju sugas. Sagaidot pavasari uz lauka bija novērojamas vien augu atliekas, kur nepārziemojušas starpkultūras izpaužas kā veiksmīgs rezultāts. Kā arī, ja rudenī sējums ir bijis pietiekami blīvs un labi nomācis nezāles, pavasarī parasti nav nepieciešams veikt papildu vispārējo nezāļu ierobežošanu ar augu aizsardzības līdzekļiem. Tā kā sējas zirņi ir nākamais kultūraugs šajā laukā un to konkurētspēja ar nezālēm ir salīdzinoši zema, mēs nolēmām pavasarī veikt papildu nezāļu ierbožošanu ar glifosātu.

Dažās vietās baltās sinepes izauga garākas par 130 cm.

Pēc ziemas no baltajām sinepēm bija palikuši tikai gari nokaltuši stiebri.

Kas sagaidāms tālāk?

2024. gada pavasarī sēsim dažāda veida sējas zirņu šķirnes, lai izveidotu augseku nākamajai sezonai. Tā kā laukā jau vairākus gadus tika audzēti graudaugi, šogad tos nav vēlams sēt, līdz ar ko šis gads kalpos kā pārejas periods, lai ieviestu vēlamo augu rotāciju.

Ziemas rapša laukā plānots sēt balto āboliņu un iztestēt ilggadīgo pasēju, turklāt plānots ir arī izmēģināt dažādus herbicīdus zirņu laukos, lai novērtētu to efektivitāti nezāļu ierobežošanā. Sējas darbi tiks veikti ar Horsch Serto, par kuru mēs pastāstīsim turpmākajos rakstos.

Mēs veicam arī eksperimentu par augsnes apstrādes ietekmi vienā izmēģinājumu lauka daļā. Lai to izdarītu, tika sadalīts viens 4 ha liels lauks trīs (aptuveni 1.3 ha lielos) parauglaukumos, kuri tiks kultivēti dažādos veidos – vienā no tiem izmantosim arklu, otrā tiks izmantota minimālā augsnes apstrāde, savukārt trešajā veiksim tiešo sēju.

Šopavasar šajā laukā tika ņemti arī augsnes paraugi, lai noteiktu tilpuma blīvumu, pH, organisko C, P, K, Ca un Mg. Analizējot tilpuma blīvumu un organiskā C saturu, ir nepieciešams noteikt oglekļa uzkrājumu konkrētajā laukā un novērtēt tā izmaiņas pēc 5 gadiem. Mēs noteicām pH, P, K, Ca un Mg, lai novērtētu, vai augsni nepieciešams kaļķot un mēslot.

Noskatieties arī kopsavilkuma video, kas veidots no dienas laikā uzņemtajām bildēm!

Lasiet vairāk par mūsu izmēģinājuma saimniecību, citiem eksperimentiem un to rezultātiem šeit.