Bezaršanas un tiešās sējas tehnoloģijas: Ilgtspējīgas lauksaimniecības pamats

Globālās klimata pārmaiņas un pieaugošās lauksaimniecības izmaksas rosina meklēt risinājumus, kas apvieno ekonomisko efektivitāti ar ilgtspējības principiem. Bezaršanas tehnoloģija lauku apstrādē un tiešā sēja nozīmē, ka zeme uz lauka pirms sēšanas praktiski netiek apstrādāta. Abas pieejas ir divi inovatīvi veidi, kas piedāvā iespēju samazināt izmaksas, saglabāt augsnes veselību un vienlaikus mazināt negatīvo ietekmi uz vidi. 

Raksts tapis eAgronom sadarībā Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKC)

Kas ir bezaršana? Bezaršanas tehnoloģija nozīmē augsnes neapvēršanu un minimālu iejaukšanos dabiskajos procesos. Turklāt tā ir arī krietni videi draudzīgāka par klasisko zemes apstrādes metodi. 

Jānis Kažotnieks, LLKC Inženiertehniskās nodaļas vadītājs, par bezaršanu stāsta: "Tradicionālā sēšana ietver arklu, kultivatoru, diskus, sējmašīnu un veltņus, savukārt bezaršanai nepieciešama tikai viena sējmašīna. Tā izgriež vadziņu augsnē, iesēj sēklu un aizspiež vadziņu, veicot visu augsnes apstrādes procesu." 

Saskaņā ar LLKC lauksaimniecības eksperta pausto, nearot augsni, tā potenciāli ir mazāk blīva un tās agrofizikālās īpašības uzlabojas. Šī metode palēnina organisko vielu noārdīšanos un uzlabo augsnes kvalitāti. Kultūraugu sēklas tiek sētas augsnē, vienlaicīgi saglabājot virskārtā iepriekšējo kultūraugu atliekas.

Ieguvumi no bezaršanas pieejas:

• Augsnes erozijas samazināšana: Augu atliekas veido aizsargslāni, kas mazina erozijas risku. Auglīgās augsnes virskārtas saglabāšana ir būtiska ilgtspējīgas lauksaimniecības nodrošināšanai.

• Organisko vielu saglabāšana: Neapvēršot augsni, samazinās organisko vielu noārdīšanās intensitāte un uzlabojas augsnes auglība.

• Bioloģiskā daudzveidība: Mikroorganismi un sliekas uztur barības vielu apriti un palīdz saglabāt augsnes veselību, novēršot mikrobioloģisko procesu izjaukšanu.

• Mazāks oglekļa izmešu līmenis: Bezaršanas metode samazina oglekļa izdalīšanos atmosfērā, jo ogleklis paliek augsnē, bet augošie augi veicina oglekļa un slāpekļa piesaisti, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas.

• Efektīvāka mitruma izmantošana: Nearti lauki saglabā vairāk mitruma, kas ir izšķiroši sausuma apstākļos. Artā un intensīvi kultivētā augsnē notiek intensīva mitruma iztvaikošana, kas pasliktina dīgstošo sēklu mitruma apgādi.

• Augsnes kvalitātes uzlabošana: Bezaršanas metode, pateicoties augsnes "bioloģijas" darbībai un augsnē esošajām saknēm un to kanāliņiem, novērš augsnes sablīvēšanos un uztur tās dabisko struktūru.

Tiešās sējas tehnoloģijas: Mūsdienīgs risinājums

Tiešā sēja (no-till) ir lauksaimniecības metode, kurā sēšana notiek neartā un citādā veidā neapstrādātā augsnē. Tiešās sējas laikā un pirms tās augsne nekādā veidā netiek apstrādāta.

Mārtiņš Stanke, ir viens no eAgronom starpkultūru izmēģinājuma 2024 dalībniekiem, kurš jau no pašiem pirmsākumiem izvēlējies saimniekot ilgtspējīgāk, jo saskatījis tajā ieguvumus.

ZS "Sillāči” īpašnieks M. Stanke dalās savā pieredzē: "Ir ļoti daudz iespēju un ieguvumu pielietojot tiešās sējas tehnoloģijas - neesam vairs tik ļoti atkarīgi no augu atlieku daudzuma ietekmes zemes virskārtā, spējam nodrošināt vienmērīgus sējas dziļumus visdažādākajos apstākļos, augsnei palielinās nestspēja. Tomēr ir arī jābūt uzmanīgiem, lai visi puzles gabaliņi saliktos kopā veiksmīgi. Pavasarī, sējot pārāk mitros augsnes apstākļos, pastāv liels risks sablīvēt sēklu vadziņas un var būt problēmas nodrošināt pilnīgu vadziņu aizvēršanos. Šie faktori negatīvi ietekmē laukdīdzību un kavē sakņu attīstību, kā rezultātā var samazināties arī kopējā raža. Tomēr, ja strādā pārdomājot katru darbību, tad mēs esam tikai ieguvēji.”

Tiešā sēja piedāvā vēl lielākus ieguvumus, apvienojot ilgtspēju ar modernām tehnoloģijām:

• Precizitāte un efektivitāte: Modernas tiešās sējas sējmašīnas  nodrošina precīzu sēklu izvietojumu un minimālu augsnes traucēšanu.

• Degvielas ekonomija: Samazināta augsnes apstrāde samazina degvielas patēriņu - tradicionāli sējumu ierīkošanā tiek patērēts ap 60 l/ha, bet tiešajā sējā ap 15 l/ha.

• Mazāks resursu patēriņš: Automatizētās sistēmas optimizē sēklu un mēslojuma patēriņu.

• Vides ilgtspēja: Samazinātas emisijas un palielināta oglekļa piesaiste.

Jānis Kažotnieks piebilst: "Uzlabot augsnes veselību nozīmē arī optimizēt izmaksas. Piemēram, degvielas ietaupījums no viena hektāra var sasniegt 50 litrus, kas, kopā ar pārējām izmaksām, veido ap 120 eiro ietaupījumu uz katru hektāru. Tradicionālā tehnoloģijā sējuma ierīkošanas izmaksas sasniedz 211 eiro (ar vienu kultivēšanas reizi), savukārt tiešajā sējā - maksimums 95 eiro." 

Viņš arī norāda, ka pareizi piemērojot tiešās sējas tehnoloģijas, ir iespējams samazināt slāpekļa un citu mēslošanas līdzekļu patēriņu par 30%, vienlaikus uzlabojot vides stāvokli.

Eksperts J. Kažotnieks uzskata, ka augsnes veselības uzlabošana sākas ar apstrādes intensitātes samazināšanu un dažādības palielināšanu laukos. "Lauksaimniecība ir ilgtermiņa ieguldījums, kurā gudri risinājumi var samazināt izmaksas un uzlabot ražību. Mēs nedrīkstam atstāt zemi melnu, jo tā neizmantojam augošo augu potenciālu piesaistīt oglekli un slāpekli, kā arī ļaujam nokrišņu ūdenim izskalot no augsnes oglekli un fosforu. Samazināta augsnes apstrāde ir videi draudzīgāka lauksaimniecības metode, kas ļauj ietaupīt  finansiālos resursus, nezaudējot ražas apjomus”, stāsta J. Kažotnieks.

Papildu informāciju par tiešās sējas priekšrocībām un trūkumiem var atrast eAgronom rakstā “Tiešā sēja. Art vai neart?”

Pārbaudīta prakse ietver:

• Augsekas maiņu: Pārmaiņus audzējot dažādu dzimtu kultūraugus, piemēram, krustziežus, graudzāles, tauriņziežus, tiek uzlabota augsnes struktūra un samazināts nezāļu izplatības risks.

• Starpkultūru izmantošanu: Starpkultūras piesaista augsnei oglekli un slāpekli, kā arī nodrošina, ka augsnē esošās barības vielas netiek izskatotas, bet to saknes uzlabo augsnes struktūru un ar sakņu izdalījumiem nodrošina ar barību augsnē dzīvojošos organismus

• Augu atlieku apsaimniekošanu: Vienmērīga salmu izkliede bagātina augsni un aizsargā to no erozijas.

• Mūsdienīgas tehnikas izmantošanu: Modernas sējmašīnas nodrošina efektīvāku sējas procesu ar mazāku ietekmi uz augsni.

J. Kažotnieks uzsver, ka nemudina nevienu ar steigu pamest aršanu, jo tam ir nepieciešamas zināšanas, laiks un vēlme to darīt. “Sākotnēji lauksaimniekiem būtu vērts izmēģināt tiešās sējas tehnoloģiju mazākā lauku platībā, novērtēt tās priekšrocības un izvērtēt vai vēlāk pilnībā pāriet uz šo lauksaimniecibas praksi,” iesaka eksperts.

Mārtiņš Stanke aicina arī citus lauksaimniekus izskatīt iespēju saimniekot ilgtspējīgāk: “"Ir skaidrs, ka dēļ klimata izmaiņām mēs arvien vairāk sastopamies ar nepieredzētiem izaicinājumiem un spēt izaudzēt veiksmīgu ražu ar zemu pašizmaksu kļūst ar katru gadu sarežģītāk. Labā ziņa ir, ka reģeneratīvās lauksaimniecības principi un bezaršanas tehnoloģijas strādā. Tomēr ir ļoti daudz jāmācās. Tu laika gaitā sāc redzēt arvien vairāk ilgtermiņa sekas dažādām darbībām kuras ne vienmēr iepriecina. Bet dienas beigās Tu strādā lētāk, efektīvāk, kā arī draudzīgāk pret vidi. Un, ja netiek šajā piedzīvojumā pieļautas pārāk daudz kļūdas, tad iegūstam stabilākas ražas un veselīgāku augsni.”

Bezaršanas un tiešās sējas tehnoloģijas ir ceļš uz ilgtspējīgu un ekonomiski dzīvotspējīgu lauksaimniecību. Tās atbilst mūsdienu globālajiem izaicinājumiem un veicina gan lauksaimnieku ekonomisko stabilitāti, gan vides aizsardzību. Ilgtermiņā šīs metodes kļūs par standartu, padarot lauksaimniecību ilgtspējīgu un konkurētspējīgu globālajā tirgū.  

“Laiki mainās, mēs maināmies, lauksaimniecība arī mainās. Un esmu pārliecināts, ka šis virziens dod ko labu arī Tev, Man un mūsu zemītei,” nobeidz Mārtiņš.