Tiešā sēja. Art vai neart?

Lauksaimniecības nozarē arvien lielāku popularitāti iegūst minimālās apstrādes, t.sk. tiešās sējas tēmas. Balstoties uz diskusijām par piemērotāko augsnes apstrādi, ne viens vien lauksaimnieks ir sācis apsvērt – varbūt ir pienācis laiks izvērtēt savu augsnes apstrādes un sējas tehnoloģiju? Ņemot vērā Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) veikto pētījumu rezultātus par augsnes sablīvēšanos to arot un nearot, vēlamies noskaidrot vai tiešā sēja ir labākais augsnes apstrādes veids un kāpēc.

Raksts tapis sadarbībā ar Agroresursu un ekonomikas institūtu

​*Kas ir tiešā sēja? Tiešā sēja nozīmē, ka kultūraugi tiek sēti iepriekš neapstrādātā, neartā vai laukā, kur veikti  pavisam nelieli priekšapstrādes darbi, piemēram, salmu izlīdzināšana, ja tas nepieciešams.

Šī gada pirmajā ceturksnī noslēdzās AREI (sadarbībā ar astoņām saimniecībām) pētījums, kurā, īstenojot Eiropas Lauksaimniecības Fonda lauku attīstības (ELFLA) programmas projektu “Progresīva zemkopības sistēma kā pamats vidi saudzējošai un efektīvai Latvijas augkopībai”, secināts, ka nearot augsni, tā potenciāli ir mazāk blīva un tās agrofizikālās īpašības uzlabojas. 

Pētījumā tika salīdzināti trīs augsnes pamatapstrādes veidi - aršana, minimālā apstrāde un tiešā sēja. Dažādu saimniecību tipu (bioloģiskā, konvencionālā, ar lopkopību un bez) laukos tika noteikta augsnes penetrometriskā pretestība jeb spēks, kāds nepieciešams noteikta diametra koniska stieņa iespiešanai augsnē. Tāpat tika noteikts augsnes relatīvais mitrums un augsnes tilpummasa.

Jo daudzveidīgāka augseka, jo augsnes blīvums samazinās

Zināms, ka sējot starpkultūras uzlabojas augsnes struktūra un auglība, kā arī neizmantotā slāpekļa akumulācija un augu barības vielu aprite. Tāpēc starpkultūru audzēšanai tiek pievērsta aizvien lielāka lauksaimnieku uzmanība, ko papildus sekmē arī attiecīgie MK noteikumi par starpkultūru audzēšanu, paredzot platību maksājumus.

Starpkultūru audzēšanas pozitīvā ietekme pierādījās arī minētajā pētījumā, izvērtējot augsnes penetrometriskās pretestības datus. “Saimniecībās, kurās audzēja starpkultūras un augsekā bija lielāka audzēto sugu daudzveidība, penetrometriskās pretestības rādītāji bija zemāki. Tātad, jo daudzveidīgāka augseka, jo augsnes blīvums samazinās,” par starpkultūru ietekmi uz augsni skaidro L. Zariņa. 

Būtiskas atšķirības mitruma līmenī atkarībā no augsnes apstrādes veida

Augsnes pretestību jeb blīvumu lielā mērā nosaka mitruma daudzums tajā - jo mitruma rādītājs augstāks, jo pretestības rādītājs zemāks. AREI pētījuma laikā tika  novērots, ka lielākajā daļā saimniecību pēc mitruma rādītājiem būtiski atšķīrās aršana pret tiešo sēju. “Laukos ar tiešo sēju mitruma saturs bija augstāks. Tikai vienā no astoņām saimniecībām, kurās pētījums tika veikts, mitruma atšķirības atkarībā no augsnes apstrādes veida nebija būtiskas. Tomēr, arī šajā kontekstā jāņem vērā citi faktori, jo būtisks ir t.s. faktoru mijiedarbības efekts, kad uz pretestības rādītājiem ietekme ir ne tikai izmantotajai augsnes apstrādes tehnoloģijai, bet arī saimniekošanas metodēm kopumā,” skaidro AREI vadošā pētniece.

Kādas ir tiešās sējas priekšrocības un ēnas puses?

Bāzējoties uz citu valstu pētnieku datiem un arī praktiķu novērojumiem, tiešā sēja sekmē augsnes organiskās vielas (OV) satura paaugstināšanos. Jo augstāks ir OV līmenis, jo daudzveidīgāka un bagātīgāka ir dzīve augsnē. Tāpēc pie pozitīvajām tiešās sējas īpašībām var uzskaitīt to, ka tiek sekmēta augsnes bioloģiskās daudzveidības palielināšanās.  Organiskajām vielām bagāta un mehāniski netraucēta augsne samazina augsnes erozijas riskus, augsnes virskārtas bojājumus, kā arī ūdens, vēja erozijas riskus. Izmantojot tiešās sējas tehnoloģijas, organiskās vielas un augu atliekas sezonas laikā palīdz uzturēt mitrumu augsnē.

Pie negatīvajiem aspektiem var minēt to, ka, veicot tiešo sēju, nezāles var būt grūtāk ierobežojamas līdz ar to ir lielāka nepieciešamība pēc herbicīdu lietošanas. Tomēr vislielākais iegansts lauksaimnieku vidū, kāpēc nepāriet uz tiešo sēju ir speciālas tehnikas iegāde un saimniecības restrukturizācija. Pārmaiņas nav vienkāršas un bieži vien lauksaimniekiem,  pirms sākt realizēt jaunu augsnes apstrādes veidu, ir nepieciešams vairāk informācijas un zināšanu.

Vidusceļa atrašana

Pētījumā apstiprinājās fakts, ka reālajā dzīvē ir daudz citu faktoru, kuri arī atstāj ietekmi uz augsnes īpašībām. Tāpēc līdz šim iegūtie dati izmantojami vien kā orientieris dotajos agroklimatiskajos konkrētas saimniekošanas prakses ietvaros. AREI vadošā pētniece Līvija Zariņa akcentē, ka veiktajam pētījumam atvēlētie četri gadi bija par maz, lai augsne pilnībā reaģētu uz augsnes apstrādes maiņu.

“Pāreja uz tiešo sēju vai minimālo augsnes apstrādi ir ilgtermiņa risinājums. Viennozīmīgi, minētā projekta pētījumu periods ir pārāk īss, lai augsnes apstrādes tehnoloģiju raisītie procesi nostabilizētos. Konkrētai vietai ir pārāk daudz specifisku apstākļu, kas var ietekmēt augsnē notiekošos procesus vairāk nekā augsnes apstrādes veids, un tāpēc bieži vien īsa perioda ietvaros sastopamies ar pretrunīgiem rezultātiem. Tas atspoguļojās arī mūsu pētījumu rezultātos,” stāsta L.Zariņa.

Protams, tiešajai sējai ir savas labās un sliktās iezīmes. Vēsturiski esam ieraduši atrasties otrā pusē – to augkopju pusē, kuri augsni apvērš, nepiedomājot, ka pārmērīgi apstrādājot augsni, attiecīgi jārēķinās ar negatīvām sekām un ietekmi uz vidi. Vai ir iespējams zelta vidusceļš, kas neveicinātu augsnes pārslodzi, bet tajā pašā laikā arī nesamazinātu apstrādi līdz nullei? Viena no alternatīvām ir samazināta augsnes apstrāde. Par to, kas ir piemērots katrai saimniecībai jālemj lauksaimniekiem pašiem un jāpievērš uzmanība augsnes sastāvam, tipam, izvēlētajiem kultūraugiem un finansiālajām iespējām. Galvenais ir atcerēties strādāt gudrāk nevis vairāk, kā arī uzmanīgi izsvērt to, kas patiešām ir svarīgākais, lai pasargātu augsni – visdārgāko no mūsu resursiem.