Zaļmēslojuma nozīme augsnes kvalitātes uzlabošanā

Viens no veidiem, kā nodrošināt augsnes kvalitāti ir augu sekas ievērošana, otrs – zaļmēslojuma izmantošana. Šajā rakstā lasiet par to, kā zaļmēslojums var uzlabot augsnes kvalitāti un auglību.

Politiskā un ekonomiskā situācija rada izmaiņas arī lauksaimniecības nozarē. Šobrīd visvairāk tiek audzēti kultūraugi, kas spēj apmierināt arvien pieaugošo pieprasījumu – labības un eļļas augu sēklas – līdz ar to ar augsnes kvalitāte samazinās vienveidības dēļ.

Šī iemesla dēļ augsne nesaņem pietiekamu organisko vielu daudzumu. Rezultāts? Organisko vielu deficīta rašanās, barības vielu līdzsvara zudums un augsnes kvalitātes samazināšanās. Līdztekus augsnes auglības kritumam, tā zaudē arī spēju piesaistīt un uzglabāt barības vielas, kā arī vispārējās augsnes īpašības.

Zaļmēslojuma audzēšana un iestrāde augsnē – kā un kad?

Zaļmēslojuma kultūraugus audzē ar mērķi ielabot augsni – samazināt tās blīvumu, uzlabot barības elementu līdzsvaru un novērst eroziju. Ir skaidri zināms, ka vienas kultūras audzēšana vienā un tajā pašā laukā nav labvēlīga augsnei. Zaļmēslojums izmantojams jebkur un augsne par to būs tikai pateicīga, jo ievērojami uzlabosies augsnes sastāvs.

Kad pielietot zaļmēslojumu? Vispārīgi pieņemts, ka zaļmēslojumam laukā vajadzētu atrasties vismaz 6 nedēļas. Ir svarīgi ļaut augam izaugt un sadalīties. Jo straujāk zaļmēslojuma masa sadalās, jo straujāk notiek slāpekļa rašanās, piemēram siltos un mitros apstākļos. Tā kā zaļmēslojumu nepieciešams iestrādāt augsnē tad, kad tas satur visvairāk slāpekļa, tad jāseko līdzi tam, kas notiek uz lauka, lai šo procesu neveiktu par agru, kas samazinātu šī mēslošanas veida efektivitāti.

Ieguvumi, izmantojot zaļmēslojumu

• Organiskās vielas zaļmēslojuma sastāvā uzlabo kopējo augsnes sastāvu;

• Palielinās barības vielu saturs augsnes virskārtā un iespējams vienmērīgs barības elementu nodrošinājums visās auga attīstības stadijās;

• Augsne tiek pasargāta erozijas un barības vielu izskalošanās;

• Augsnes spēja aizturēt ūdeni un mitrumu uzlabojas;

• Samazinās augsnes skābums;

• Tiek ierobežota vienveidīgas augu sekas negatīvā ietekme;

• Slimību, kaitēkļu un nezāļu izplatīšanās tiek ierobežota, kā arī samazinās pesticīdu izmantošanas nepieciešamība;

• Palielinās spēja uzņemt barības vielas no zemākajiem augsnes slāņiem.

Kuri augi ir vispiemērotākie zaļmēslojumam?

Zaļmēslojumam izmantotās kultūras kalpo kā mēslojums. Šiem augiem nepieciešama svarīga īpašība – spēja piesaistīt atmosfērā esošo slāpekli, ko savukārt augs vēlāk ir spējīgs novirzīt augsnē.

Visbiežāk zaļmēslojumam izmantotās kultūras ir tauriņziežu dzimtas augi –  āboliņš, baltais amoliņš, lupīna, lucerna, zirņi, pupas. Šo augu gumiņbaktērijas ir spējīgas piesaistīt atmosfērā esošo slāpekli. Tomēr, lai šī metode nestu augļus, tauriņzieži jāaudzē gandrīz visas sezonas garumā, jo gumiņbaktēriju attīstības process ir laikietilpīgs.

Citi zaļmēslojumam derīgie augi ir tie, kam ir plaša un sazarota sakņu sistēma, piemēram, rapsis, sinepes, griķi un facēlija. Šie augi tiek dēvēti par augsnes ielabotājiem un tiek uzskatīts, ka šie augi īsti augsni nebagātina, bet drīzāk nodod tai barības vielas, ko patērējuši savai augšanai. Tomēr ir pierādījies, ka šī metode uzlabo kultūraugu ražu, jo plašā sakņu sistēma irdina augsni, kā arī augu atliekas uzlabo organisko vielu sastāvu augsnē.