Kā veiksmīgi izmantot starpkultūras - labākās prakses

Eiropas reģiona dienvidos kombaini jau ir sākuši darbu uz laukiem un miežu ražas novākšana ir sākusies. Tomēr liela daļa Eiropas joprojām gaida ražas novākšanas sākumu, kur, šajā īsajā periodā, kad pavasara darbi ir apdarīti, bet ražas novākšana vēl sekos, ir vērts pārdomāt turpmākos darbus pēc ražas novākšanas, jo īpaši augsnes produktivitātes ilgtermiņa uzlabošanu, kas nozīmē tās organiskās vielas bilances uzlabošanu. Konkrētāk, par starpkultūru ieviešanu. Šī īsā raksta mērķis ir atbildēt uz četriem galvenajiem jautājumiem par starpkultūru praktisko pielietošanu šogad un turpmākajos gados: Ko? Kā? Kur? Kad?

Ko sēt kā starpkultūru?

Noteikti ir vērts izvēlēties sugu maisījumus. Šādā veidā nelabvēlīgu apstākļu ietekme ir ierobežota, kā tas ir viena auga starpkultūru gadījumā. Viens no panākumus noteicošajiem elementiem ir sastāva izvēle ar atšķirīgu sakņu sistēmas struktūru: bārkšsakņu un mietsakņu augu kombinēšana. Turklāt pareiziem maisījumiem raksturīga labāka vainagu arhitektūra (zemas, vidējas un augstas augšanas), kas samazina starpkultūras invadēšanās risku ar nezālēm un nodrošina efektīvu biomasas veidošanos. Pierādījums tam var būt eAgronom lauka izmēģinājumi, kuros uzrādīta sausnas raža (t/ha).

Sēšanas datums 08.08.2022.

Minētie piemēri, protams, ir reprezentatīva rakstura. Būtiski ir izvēlēties augus, kas pielāgoti konkrētās saimniecības īpatnībām. Protams, maisījumā nav ieteicams iekļaut augus, kas ir iekļauti augu sekā un labāk izvairīties no tiem, kas nav piemēri klimatiskajiem apstākļiem saimniecībā.

Kā veikt izvēli? Gatavs maisījums vai pašgatavots ir atkarīgs no daudziem ekonomiskiem faktoriem, bet ir vērts pievērst uzmanību tam, lai maisījumā būtu ievērojams facēlijas vai vīķu īpatsvars. Saskaņā ar Vācijas pētījumiem šīs divas sugas ļauj augsnē aizturēt daudz vairāk ūdens nekā atstājot augsni bez seguma. Tas ir īpaši jūtams gados ar augstu evapotranspirāciju. Facēlija samazina ūdens zudumus no augsnes par 19,2 %, bet vīķi - par 25,5 %.

(Avots:Gernot Bodner, praxis-agrar.de)

Ja saimniecība pati gatavo maisījumu, ir vērts izmantot vienkāršu formulu, lai noteiktu sastāvdaļu masas proporcijas.

Šī formula jāuzskata par sākumpunktu, jo bieži vien daži maisījumu komponenti, piemēram, griķi, ir ļoti konkurētspējīgi salīdzinājumā ar citiem komponentiem. Maisījumā nedrīkst dominēt viens komponents.

Kā sēt? Pieejamie paņēmieni starpkultūru sējai

Attiecībā uz iepriekšējo nodaļu, ja minētais maisījums sastāv no ļoti dažāda lieluma un tūkstošsēklu masas sēklām, tad diemžēl nav iespējams veikt pareizu plašu sēju ar diskiem. Tas faktiski attiecas uz lielāko daļu maisījumu. Problēma būs nevienmērīga sēklas materiāla sadale. Pat izmantojot parasto graudaugu sējmašīnu vai veicot izkliedi, pastāv zināms risks, ka sīkas sēklas, kas nokrīt tvertnes apakšā nonāks tikai uz daļā lauka. Tāpēc ir svarīgi pareizi samaisīt maisījuma sastāvdaļas un, ja iespējams, biežāk uzpildīt tvertni ar mazākām sēklu partijām - tas vairāk attiecas uz rindu sējmašīnu. Starpkultūru sējmašīnām bieži vien ir mazākas tvertnes. 

Tāpēc joprojām ir jāizskata rindu sējmašīna ar aplikatoru. Otrā metode, protams, būs lētāka un ātrāka, taču tā nenodrošinās pareizu augšanas procesu, ja augsnē nav optimāla mitruma un augsnes virskārtā uzkrājas liels daudzums salmu. Viena no problēmām var būt fenola savienojumi, piemēram, benzoskābe, salicilskābe un siringskābe. Tām piemīt fitotoksiska iedarbība, kas nozīmē, ka tās var kavēt augu, īpaši jauno dīgstu augšanu un attīstību. Ieteicams palielināt sējas normu par 20-30 %.

Augsnes starpkultūru sēja ar aplikatoru, kas uzmontēts uz mulčas ecēšas

Kombinētās sējas sējmašīnas starpkultūru sējums

Kur plānot starpkultūras?

Starpkultūru vieta augsekā nav sarežģīta: tās jāsēj pēc agrajiem kultūragiem un pirms nākamā kalendāra gadā plānotajiem vasarājiem. Tomēr zināmas grūtības rada iepriekš izmantot herbicīdu atliekas uz lauka, kur aktīvās vielas var palikt augsnē vai uz kultūraugu atliekām. Pārāk augsts vai pārāk zems augsnes pH paildzina aktīvās vielas sadalīšanās periodu. Īpaši jutīgi ir pākšaugi starpkultūru maisījumā. 

Turpinājumā ir sniegti vairāku populāru aktīvo vielu piemēri un to sadalīšanās periods augsnē:

Jāatceras, ka laukos ar pārāk zemu pH būs ļoti sarežģīta augšanas vide ne tikai galvenajam kultūraugam, bet arī starpkultūrām, un šeit, papildus, ņemot vērā nepieciešamību izmantot pašreizējos augsnes resursus, starpkultūrām būs īpaši apgrūtināta veģetācija samazinātās sakņu sistēmas dēļ.

pH ietekme uz miežu sakņu struktūru (Grzebisz, 2008)

Protams, ir iespējams izvēlēties tādas starpkultūras, kas ir izturīgākas pret zemāku augsnes pH, piemēram, rudzus vai lupīnu. Šo augu gadījumā ūdens patēriņš veģetācijai būs lielāks. 

Kad sēt starpkultūras?

Sēšanas datums ir ļoti svarīgs elements, kas nosaka starpkultūru ieviešanas panākumus. Noteikums ir vienkāršs: jo agrāk, jo labāk, taču nevajadzētu aizmirst par starpkultūru ziedēšanas un sēklu veidošanās risku, ja sējas datums ir ļoti agrs. Ja pastāv šāds risks, labāk apsvērt ziemāju sugu iekļaušanu maisījumā, piemēram, iepriekš minēto vībotni vai citas ziemāju sugas: ziemas zirņus, ziemas pupas, ziemas auzas. Augi, kas parastos apstākļos līdz ziemai neziedēs pat ļoti agras sējas gadījumā. Tomēr pavasarī tiem būs nepieciešama intensīvāka ierobežošana.

Agrs starpkultūru sējas datums ir izmaksu ziņā izdevīgs faktors, kas palielina efektivitāti, jo sējas izmaksas būs vienādas neatkarīgi no tā, vai sēja notiks augusta sākumā vai septembra sākumā.

Sēšanas datuma ietekme uz sakņu redīsu biomasu

Sēšanas datuma ietekme uz smiltāja vīķa biomasu

Tomēr, ja ilgstoša ražas novākšana vai citi faktori kavē starpkultūru sēju, teorētisks risinājums (nedaudz strīdīgs) ir sākotnēji atbalstīt starpkultūru ar minimālu slāpekļa devu. Slāpekļa mērķis ir uzlabot C/N attiecību augsnes virskārtā, lai starpkultūra varētu pienācīgi pildīt savu funkciju. Šajā gadījumā slāpekli nevajadzētu uzskatīt tikai par izmaksām, jo tas būs pieejams pēctecīgajam augam, un labāk izaudzēta starpkultūra saglabās vairāk nitrātu slāpekļa, tā sauktā atlikušā slāpekļa, kas pēc ražas novākšanas paliek dziļākajās augsnes daļās un kas ziemas laikā tiktu pakļauts tālākai izskalošanai un kļūtu nepieejams nākamajiem kultūraugiem.

Slāpekļa mēslojuma  (+25 kg/ha) ietekme uz sinepju un facēlijas biomasu (masa dubultojas)

Kopsavilkums

Efektīva starpkultūru ieviešana ir īsta māksla, bet to sēšana ir tā vērta. Protams, vienlīdz svarīgas ir arī piemērota to pārtraukšanas procedūra, piemēram, mulčēšana vai starpkultūru apvelšana.

Rezumējot, runa, galvenokārt, ir par to, lai ieviestu augsnē vairāk organisko vielu un nodrošinātu tās produktivitāti daudzu gadu garumā. Tāpat arī būtiski piebilst, ka starpkultūru sēja rada arī papildu finanšu līdzekļus no dažādiem avotiem, piemēram, eAgronom oglekļa programmas un Eiropas Savienības fondu platību maksājumiem.