Augsnes sensoru mērījumu rezultāti no eAgronom izmēģinājumu saimniecības

Lauksaimniecības sezonas laikā būtiski ir izvērtēt, kā dažādas augsnes apstrādes metodes ietekmē augu augšanas vidi. Šajā pārskatā apkopoti dati no eksperimenta, kas 2024. gadā tika veikts eAgronom izmēģinājumu laukā Tartu aprinķī, Rannu Seemne OÜ saimniecībā, kur sējumu rotācijā tika izmantoti lauka zirņi. Pirms tam augā lauks ar daudzveidīgu seguma kultūru.

Tika salīdzinātas trīs dažādas augsnes apstrādes metodes: aršana, minimālā augsnes apstrāde un tiešā sēja. Aršana tika veikta 25. aprīlī, minimālā apstrāde ar disku ecēšām – 4. maijā, bet sēja visos variantos tika veikta 6. maijā, uzreiz pēc kuras sekoja piespiešana.

Laukos tika izvietoti mērījumu sensori, kas atradās 8 un 20 cm dziļumā, lai ikdienā uzraudzītu augsnes mitruma un barības vielu līmeni, to kustību, kā arī augsnes temperatūru. Tālāk seko iegūto datu kopsavilkums.

Augsnes mitrums

2024.gada sējas periodā augsnē bija lielāka mitruma rezerve no ziemas nekā iepriekšējos gados. Laikapstākļiem kļūstot siltākiem un lietiem – retākiem, mitruma līmenis augsnē sāka samazināties (1. attēls), īpaši izteikti no 20. jūnija līdz jūnija beigām. Jūlija lietavas paaugstināja augsnes mitruma līmeni visvairāk minimālās apstrādes variantā, kam sekoja tiešās sējas variants. Aršanas variantā jūlija lieti atstāja vismazāko ietekmi – visā sezonas laikā šajā variantā augsnes mitrums bija zemāks, kas norāda uz sliktāku ūdens aiztures spēju.

1. attēls. Vidējais augsnes mitrums divos slāņos (8 un 20 cm), lauka zirņi, 2024.

Lielākais mitruma daudzums veģetācijas periodā tika novērots tiešās sējas variantā, tam cieši sekoja minimālā apstrāde.

Ūdens deficīta dienu skaits zirņu augšanas laikā:

• aršana – 31 diena (28.06.–28.07.),

• minimālā apstrāde – 6 dienas (28.06.–30.06. un 26.07.–28.07.),

• tiešā sēja – 8 dienas (29.06.–30.06. un 23.07.–28.07.).

Jūlija beigu lietavas būtiski palielināja mitruma līmeni visos variantos, taču aršanas variants joprojām palika zemāks. Vēlākās lietavas uzturēja mitruma līmeni līdz ziemai.

Aršanas variantā mitruma līmenis ievērojami pieauga tikai pēc rudens aršanas novembra sākumā, kad artais augsnes slānis aizturēja vairāk ūdens. Tas varētu būt saistīts ar aršanas rezultātā izveidojušos sablīvēto slāni jeb aršanas zoli.

Barības vielas

Visos variantos tika lietota vienāda mēslošana. Sējot tika izmantots minerālmēslojums MAP 12-52 – N 4.8 kg/ha un P 9.15 kg/ha. 16. maijā kā papildmēslojums tika pievienots kālija hlorīds – K 32.37 kg/ha. Papildus barības vielas augsnē nonāca no seguma kultūras un pašiem zirņiem, kas veicināja barības vielu pieaugumu no augusta līdz oktobra beigām (2. attēls). Novembrī barības vielu līmenis kritās izskalošanās dēļ.

2. attēls. Vidējais barības vielu daudzums divos slāņos (8 un 20 cm), lauka zirņi, 2024.

Maija otrajā pusē un jūnija sākumā visvairāk barības vielu bija tiešās sējas variantā – pateicoties augstākam mitruma līmenim. Kopumā augstākais barības vielu līmenis bija aršanā. Jūlijā mitruma deficīts apgrūtināja vielu uzņemšanu, taču aerētajā augsnē aršanā bioloģiskie procesi bija ātrāki, tādēļ izdalījās vairāk nitrātu. Pavasara aršanā arī zemē tika iearēti seguma kultūras atliekas. Pēc rudens aršanas, novembra sākumā, liels daudzums barības vielu tika izskalots no augsnes lietus ietekmē.

Zemākais barības vielu līmenis bija minimālās apstrādes variantā, taču no šī varianta līdz novembra beigām tika izskalots mazāk vielu nekā citos variantos.

Augsnes temperatūra

Pavasarī visstraujāk uzsila augsne aršanas variantā (3. attēls). Tur augsne saglabājās siltāka līdz brīdim, kad veģetācija aizēnoja augsnes virsmu. Maija beigās un jūnija sākumā aršana bija visjutīgākā pret karstuma stresu. Viszemākā temperatūra pavasarī bija tiešajā sējā – augsne bija pat par 3 grādiem vēsāka nekā aršanā, tādējādi samazinot karstuma riskus. Minimālā apstrāde ieņēma viduspozīciju. Kad augi aizēnoja zemi, temperatūras starpības izlīdzinājās. Rudenī vairs nebija būtisku atšķirību.

3. attēls. Vidējā augsnes temperatūra divos slāņos (8 un 20 cm), lauka zirņi, 2024.

Kopsavilkums

• Ūdens aiztures spējas bija viszemākās aršanā un visaugstākās tiešajā sējā. Ūdens deficīta dienu skaits aršanā bija ievērojami lielāks.

• Lietainos periodos aršanā bioloģiskie procesi noritēja ātrāk, izdalot vairāk nitrātu, taču šie barības elementi rudenī tika izskaloti.

• Aršanas metode visātrāk uzsildīja augsni pavasarī, bet bija visjutīgākā pret karstumu. Tiešajā sējā augsne uzsila lēnāk, bet bija labāk aizsargāta no karstuma viļņiem, kas labvēlīgi ietekmē sakņu attīstību un vielu uzņemšanu sausuma laikā.