Pieredzes stāsts: Ruberts Saluoks, Eko lauksaimnieks

Lai arī 2017. gada sezona bija īsts izaicinājums lielākajai daļai lauksaimnieku, taču Rubertam Saluoks, eAgronom dibinātāja Robina tēvam, izdevās novākt ražu no visiem laukiem bez zaudējumiem un noslēgt sezonu ar 381 tūkstošus eiro lielu peļņu. Kad jautājam, kāds ir laba lauksaimniecības uzņēmuma noslēpums, viņš atbild: “Labs plāns”.

Igaunijas lauksaimniecības nozare uz digitālās revolūcijas sliekšņa

Igaunija tiek dēvēta par Eiropas Silikona ieleju, daļēji arī lauksaimniecības inovāciju dēļ. Ruberts Saluoks, viens no veiksmīgākajiem bioloģiskajiem graudaudzētajiem Igaunijā, izmanto digitālos risinājumus kopš 2016. gada.

Ruberta pieredze lauksaimniecības jomā iesākās jau agrā bērnībā – abi viņa vecāki bija agronomi, tādēļ viņš vienmēr palīdzēja lauku darbos. Jaunībā Ruberts gribēja mācīties par sporta pedagogu, bet, kļūstot vecākam, viņš nolēma sekot vecāku pēdās un pievērsties agrikultūrai. Pēc attiecīgo studiju pabeigšanas, viņš sāka audzēt kāpostus, bet lauksaimniecības uzņēmējdarbība nebija tik vienkārša un, šaubu vadīts, viņš uz kādu laiku pārtrauca šo nodarbošanos.

Laimīgā kārtā 2004. gadā viņš pieņēma lēmumu atgriezties graudaudzēšanas nozarē kā uzņēmuma vadītājs. Dažus gadus ieguvis pieredzi, 2010.gadā Ruberts nolēma kļūt par bioloģisko lauksaimnieku. Šodien viņš ir pilnībā pārliecināts par savas izvēles pareizību un, lai arī bioloģiskā lauksaimniecība prasa vairāk upurēšanās kā tradicionālā lauksaimniecība, viņš nedomā padoties. Lēmums, kas tika pieņemts lielākoties cenu krituma dēļ, tagad ir kļuvis par daļu no Ruberta dzīvesveida:

Ruberts lepojas par izvēlēto ceļu: "Es esmu kļuvis arvien vairāk dabai draudzīgs. 2010. gadā tas bija finansiāls lēmums, bet šodien tas šķiet vairāk kā politisks lēmums. Es esmu sācis domāt dabai draudzīgāk un nenožēloju to ne mirki."

Dārgas kļūdas un izaicinājumi lauksaimniecības uzņēmumos

Rubertam un viņa ģimenei ir pietiekoši senas sakens un pieredze lauksaimniecībā, lai zinātu, ka ikdienā nāksies saskarties ar daudz un dažādām problēmām. Darbaspēka, īres maksas un amortizācijas izdevumi ir vieni no visstraujāk augošajiem šajā nozarē. Tomēr galvenais uzdevums ir maksimāli efektīva izmaksu samazināšana par katru hektāru un tonnu.

Graudi ir ļoti universāls produkts. Tieši tādus pašus graudus var izaudzēt Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Ukrainā, Krievijā, Vācijā, Francijā…  Jautājums ir – kurš var izaudzēt tos vislētāk.

Iespējas lauksaimniecības nozarē ir visdažādākās un tās ir plaši pieejamas. Tomēr slikta plānošana un zaudējumi var spēcīgi ietekmēt uzņēmuma darbību. Pirms 50 gadiem lielākos zaudējumus radīja neefektīvi kombaini, kas nespēja novākt visus graudus, vai nenoslēgtas graudu tvertnes. Mūsdienās zaudējumi netiek izraisīti tehnikas vai mehānisku kļūmju dēļ. Lielākie zaudējumi tiek radīti uz lauka, kad lauksaimnieki nespēj savlaicīgi pabeigt ražas novākšanu. Vēlāka ražas novākšana šo problēmu nevar atrisināt – ar laiku graudu kvalitāte ievērojami samazinās, kas nozīmē lielus zaudējumus uzņēmumam.

Ruberts neslēpj, ka nākas arī kļūdīties: "Es pats pieļauju visdārgākās kļūdas. Darbinieks var salauzt dārgu tehniku, esot uz lauka, bet viņa kļūda nav tik dārga kā manējā, piemēram, ja es izvēlos iesēt nepareizo kultūraugu vai šķirni, nokļūdīšos ar augu sekas ievērošanu,” saka Ruberts. “Kad ražas novākšana tiek atlikta, Tu vari pazaudēt līdz pat 30-50% ražas un, ja graudu kvalitāte nokrīt līdz lopbarības līmenim, zaudējumi var sasniegt pat 80-90%."

Lauksaimnieks apgalvo, ka veiksmīga uzņēmuma darbība slēpjas plānošanā un uzdevumu izpildes kvalitātē, kas būtiski palielina darbaspēka, tehnikas un zemes izmantošanas produktivitāti. Daudziem lauksaimniekiem ir vēl tāls ceļš ejams, lai mainītu savu pieeju lauksaimniecības biznesam.

Ruberts gadu laikā ir uzkrājis pietiekoši daudz pieredzes, lai dalītos zināšanās par to, cik svarīgi ir spēt apvienot elastīgu darbības plānošanu ar veicamajiem uzdevumiem un ražas novākšanas grafiku, lai izvairītos no visbiežākajām lauksaimnieku problēmām. Daudzi no jums, iespējams, šobrīd domā: “Elastīga plānošana, jā, tas ir labi, bet kā pie velna to var paveikt?”

Atbalsts, kas pārvērtās lieliskā biznesā

Tāpat kā lielākā daļa citu lauksaimnieku, Ruberts izmantoja MS Excel un atskaišu sistēmas, lai veidotu saimniecības pārskatus un lauku vēsturi, kas aizņēma ļoti daudz viņa laika, ko citādi viņš būtu varējis pavadīt, darot kaut ko daudz nozīmīgāku. Vairākus gadus viņam vajadzēja ievadīt vienu un to pašu informāciju desmit dažādās sistēmās! Viss mainījās, kad Ruberta dēls Robins nolēma palīdzēt, sameklējot kādu rīku vai programmu, kas atvieglotu tēva darbu. Viņi ilgi meklēja kādu piemērotu produktu, tomēr meklējumi augļus nenesa. Laimīgā kārtā Robinam bija pamazināšanas programmēšanā un viņš nolēma palīdzēt tēvam, izveidojot programmatūru, kas saturētu visu Rubertam nepieciešamo informāciju. Šis bija pagrieziena punkts, kas noveda pie eAgronom izveidošanas.

Pirmā eAgronom versija tika radīta un, lai arī aplikācija vien spēra savus pirmos soļus, tas bija pietiekami. Kad pienāca laiks oficiālai pārbaudei, Ruberts varēja parādīt inspektoriem visus nepieciešamos saimniecības datus – itin visa lauku vēstures informācija pieejama vienā programmatūrā – inspektori bija patīkami pārsteigti. Inspektoriem izveidotā sistēma tik ļoti patika, ka viņi ieteica to parādīt arī citiem zemniekiem. Tā nu Robins un Ruberts ar eAgronom iepazīstināja arī citus, un drīz vien tas, kas sākotnēji bija plānots kā risinājums priekš tēva, pārtapa inovatīvā rīkā, kas šodien atvieglo ikdienu neskaitāmi daudziem zemniekiem gan Igaunijā, gan ārpus tās.

eAgronom nozīme Ruberta saimniecībā ir viegli apskatāma skaitļos. 2015. gadā viņa saimniecības peļņa bija 37 000€ un nevienam pat sapņos nerādījās, kas sagaida nākamajos gados. 2016. gadā, kad Ruberts uzsāka eAgronom lietošanu, viņa peļņa pieauga par 338% un 2017. gadā peļņa sasniedza jau 381 000€.

Nekas nevar aizvietot labu uzņēmuma vadību, bet, izmantojot pariezos rīkus, rezultātu iespējams sasniegt ātrāk un efektīvāk. Laba lauksaimniecības uzņēmuma pamats ir labs plāns. Ruberts Saluoks rezumē:

"Plāni nav akmenī kalti, īpaši agrikultūras nozarē to maiņa ir nenovēršama. Bet, ja man nav  plāna, tad es nevaru paredzēt, kad varēšu novākt ražu, kāds būs ražas novākšanas grafiks un citas tamlīdzīgas lietas. Es nekad nevarētu pieņemt lēmumus vien apskatot lauku, tie būtu sasteigti lēmumi. Plāni ir jāmaina, bet, ja vismaz plāns ir bijis gatavs, tad lēmumi ir bijuši pārdomāti. Un ar eAgronom Tu esi gatavs plānot un darīt," atzīst Ruberts.