Augsne ir lauksaimnieku lielākā bagātība

eAgronom ir pazīstams kā klimata tehnoloģiju uzņēmums, kas īsteno ilgtspējas projektus lauksaimniecības nozarē. Populārākais no tiem ir oglekļa programma, kas ļauj lauksaimniekiem saņemt papildu maksājumus un uzlabot augsnes kvalitāti, no konvencionālās saimniekošanas metodēm pārejot uz ilgtspējīgāku lauksaimniecības praksi. Šādas prakses ieviešanai ir nepieciešamas plašas zināšanas par reģeneratīvo lauksaimniecību. eAgronom agronomijas konsultante Pībe Vahere (Piibe Vaher) no Igaunijas ir viena no tiem, kuri ikdienā palīdz lauksaimniekiem ieviest šādu praksi. Mēs uzaicinājām Pībi uz sarunu, lai viņa mums pastāstītu vairāk par savu pieredzi darbā ar lauksaimniekiem.

Šajā rakstā ir lasāma intervija ar pieredzējušu agronomijas konsultanti, kura sniedz vērtīgas atziņas un padomus ilgtspējīgas lauksaimniecības jomā un atklāj, kāpēc ir svarīgi ieviest videi draudzīgāku lauksaimniecības praksi.

Pībe lauksaimniecības izstādē Cereals 2022

Sākumā pastāsti mazliet par sevi. Kāpēc izvēlējies lauksaimniecības nozari?

Es uzaugu lauksaimnieku ģimenē. Manam tēvam ir sava saimniecība, viņš nodarbojas ar lopkopību. Bērnībā es redzēju, cik ļoti viņam patīk darbs ar dzīvniekiem un kā, braucot garām mūsu skaistajiem laukiem, viņam lepnumā iemirdzas acis. Tas arī ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc es nolēmu saistīt savu dzīvi ar lauksaimniecību. Universitātē es studēju agronomiju un ar izcilību ieguvu lauksaimniecības zinātņu maģistra grādu. Pēc studiju pabeigšanas es strādāju tēva saimniecībā par augkopības nozares vadītāju – manā pārziņā bija augkopības pasākumu plānošana un vadība.

Kāda ir ikdiena eAgronom kā agronomijas konsultantei?

Mani pienākumi pēdējo četru gadu laikā ir diezgan būtiski mainījušies. Tā kā eAgronom ir mainījis darbības virzienu un no saimniecības pārvaldības sistēmām pievērsies klimata projektiem un ilgtspējīgas lauksaimniecības veicināšanai, arī mani pienākumi ir mainījušies. Tagad tie vairāk ir saistīti ar tādām lauksaimniecības metodēm kā starpkultūru audzēšana, tiešā sēja un augu atlieku apsaimniekošana – tas viss uzlabo augsnes veselību. Ikdienā es vadu agronomu komandu, palīdzu saviem komandas biedriem citās valstīs, plānoju un organizēju lauka izmēģinājumus un nodrošinu iekšējās zināšanas un atbalstu citām uzņēmuma struktūrvienībām.

eAgronom komanda starpkultūru izmēģinājuma sējas laikā

Kāpēc reģeneratīvā lauksaimniecība ir svarīga un kāpēc par to būtu jārunā?

Augsne ir lauksaimnieku lielākā bagātība. Visi lauksaimnieki ļoti labi saprot, ka ir svarīgi uzlabot augsnes veselību. Problēma ir tā, ka trūkst zināšanu un praktiskas pieredzes, kā ierastajā lauksaimnieciskās ražošanas ciklā iekļaut jaunas, ilgtspējīgas lauksaimniecības metodes. Ļoti liela nozīme ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses veicināšanā ir lauksaimnieku savstarpējai sadarbībai un zināšanu apmaiņai. Lauksaimnieki var mācīties viens no otra, dalīties ar labās prakses piemēriem un kolektīvi censties sasniegt kopīgu mērķi – uzlabot augsnes veselību un samazināt lauksaimniecības ietekmi uz vidi. Sadarbojoties mēs varam izmantot viens otra zināšanas, resursus un atbalsta tīklus, lai ilgtspējīga lauksaimniecības prakse kļūtu pieejamāka un lai ikviens to varētu sekmīgi ieviest un izmantot. Tāpēc mēs organizējam lauka izmēģinājumus – mūsu mērķis ir pieļaut kļūdas, lai lauksaimnieki no tām varētu izvairīties.

Kādas ir galvenās problēmas, ar kurām lauksaimnieki saskaras, pārejot uz reģeneratīvo lauksaimniecību?

“Vispirms ir jāmaina domāšana; pēc tam seko rūpīga plānošana un visbeidzot – jauno metožu izmantošana praksē.”

Viena no galvenajām problēmām, ar kurām lauksaimnieki saskaras, pārejot uz reģeneratīvo lauksaimniecību, ir tā, ka vispirms ir jāmaina domāšana un jābūt gataviem izmēģināt jaunas metodes. Lauksaimniekiem var būt grūti atteikties no konvencionālajām metodēm, kas izmantotas jau gadiem. Turklāt var būt arī finansiāli šķēršļi, kas lauksaimniekiem liedz iegādāties jaunas tehnikas vienības vai ieguldīt līdzekļus augsnes veselības uzlabošanā. Es arvien mudinu lauksaimniekus lūgt atbalstu un padomu agronomijas konsultantiem un meklēt iespējas saņemt finansiālu palīdzību vai stimulu ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses ieviešanai.

Kuras reģeneratīvās lauksaimniecības metodes ir vissvarīgākās un būtu jāievieš vispirms?

Es neteiktu, ka kāda no metodēm ir svarīgāka par pārējām. Tā tomēr ir vesela sistēma. Piemēram, audzējot starpkultūras un vienlaikus turpinot intensīvi apstrādāt augsni, visdrīzāk neizdosies palielināt augsnes organiskā oglekļa saturu, jo katru reizi, apvēršot augsni, tā tiek bagātināta ar skābekli un augsnē esošās organiskās vielas sāk mineralizēties. Turklāt šādi tiek iznīcināta īsto “oglekļa lauksaimniecības ekspertu” – slieku – mājvieta. Labākos rezultātus var sasniegt, rūpējoties par visu sistēmu kopumā. Tāpēc es neieteiktu lauksaimniekiem izvēlēties tikai kādu vienu reģeneratīvās lauksaimniecības metodi. 

Starpkultūru biomasas paraugu vākšana

Kādus uzlabojumus esi novērojusi saimniecībās, kurās jau ir ieviesta ilgtspējīga lauksaimniecības prakse?

Apmeklējot saimniecības dažādās valstīs, esmu pamanījusi, ka saimniecībām, kurās ir veselīgāka augsne (par to liecina augstāks organisko vielu saturs, labāka ūdens aizture un labāka augsnes struktūra), ir vieglāk pārciest nelabvēlīgus laikapstākļus, piemēram, sausumu vai spēcīgas lietavas. Ražas var kļūt stabilākas, un nelabvēlīgos apstākļos tās īpaši izceļas. Es domāju, ka šie ieguvumi ir tieši saistīti ar to, ka augsne ir kļuvusi veselīgāka, kas savukārt ir ilgtspējīgas saimniekošanas rezultāts.

Pībe starpkultūru izmēģinājumu laukā kopā ar Linas Agro Estonia sēklu produktu vadītāju Stefāniju Jakušu (Stefani Jakuš)

Pastāv bažas, ka lauksaimniecības nozare pārāk strauji pāriet uz reģeneratīvo lauksaimniecību. Kāds ir tavs viedoklis?

Nav pareizi, ja lauksaimniekiem tiek uzspiestas pārmaiņas, kurām tie vēl nav gatavi. Lauksaimnieku galvenais mērķis ir ražot pārtiku un gūt peļņu. Es uzskatu, ka šos mērķus var sasniegt, arī saimniekojot ilgtspējīgi, taču lauksaimnieki par to būtu jāatalgo. Vai mēs to vēlamies vai ne, lauksaimniecības nākotne arvien vairāk būs saistīta tieši ar reģeneratīvo lauksaimniecību. Lauksaimnieki, kuri ievieš atjaunojošas lauksaimniecības metodes un par prioritāti izvirza augsnes veselību, būs ieguvēji – viņu saimniecības būs ražīgākas un noturīgākas pret klimata pārmaiņām. Viņi būs nodrošinājuši labu reputāciju un tirgus pieejamību saviem ilgtspējīgi ražotajiem produktiem.

Ko tu ieteiktu lauksaimniekiem, kuri, iespējams, apsver dalību oglekļa programmā?

Es teiktu, ka lauksaimniekiem, kuri jūt vajadzību mainīt saimniekošanas veidu vai kurus ir ieinteresējusi reģeneratīvā lauksaimniecība, noteikti ir vērts izpētīt visas iespējas, kas varētu palīdzēt finansēt šādas pārmaiņas. Lauksaimniekiem, kuri ir nolēmuši pāriet uz reģeneratīvo lauksaimniecību, ir nepieciešams finansiāls atbalsts, un eAgronom oglekļa programma ir viens no risinājumiem. Mēs neprasām, lai lauksaimnieki jau pirmajā gadā mainītu pilnīgi visu. Mēs dodam viņiem laiku, lai viņi varētu pamazām ieviest jaunās metodes un izmēģināt, kas der tieši viņu saimniecībai. Mēs arī atbalstām lauksaimniekus, nodrošinot agronomu konsultācijas un organizējot izmēģinājumus, konferences un citus izglītojošus pasākumus.

Kā, tavuprāt turpmākajos gados attīstīsies lauksaimniecības nozare, jo īpaši attiecībā uz ilgtspēju un reģeneratīvo lauksaimniecību?

Patērētājiem arvien lielāku uzmanību pievēršot pārtikas produktu izcelsmei un tam, kā tie ir ražoti, pieaug pieprasījums pēc produktiem, kas ir audzēti ilgtspējīgā veidā. Turklāt, ja mēs virzāmies uz to, ka tiek noteikta produktu SEG pēda, tad par produktiem, kuru emisiju pēda ir mazāka, manuprāt, būtu jāmaksā augstāka cena. Es iztēlojos, ka nākotnē ilgtspējīga lauksaimniecība varētu būt norma, nevis izņēmums, un ka lauksaimnieki varētu baudīt atzinību un saņemt atbilstošu atlīdzību par saviem centieniem aizsargāt vidi un veicināt ilgtspējīgāku pārtikas sistēmu. Lauksaimniecības nozare ilgstoši ir uzskatīta par piesārņotāju, kas nozarei ir kaitējis, taču tagad mums ir iespēja to mainīt.Kopā ar kolēģi izstādē Cereals 2022

Kopā ar kolēģi izstādē Cereals 2022