Oglekļa lauksaimniecības direktīvas un to īstenošana ES

Eiropas Savienības mērķis ir līdz 2050. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisijas. Šis mērķis ir juridiski saistošs arī Latvijai saskaņā ar 2021. gada vidū apstiprināto Eiropas Klimata aktu. Tas nozīmē, ka līdz 2050. gadam un turpmāk ir jābūt panāktam līdzsvaram attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu piesaisti un emisijām, vienlaikus cenšoties panākt lielāku noturību pret klimata pārmaiņu radīto ietekmi.

Par vienu no galvenajiem instrumentiem, lai sasniegtu ES mērķus klimata, vides un ekonomikas jomā, tiek uzskatīta oglekļa lauksaimniecība. Tā ir ilgtspējīga zemes apsaimniekošanas prakse, lai palielinātu augos un augsnē uztverto un uzkrāto oglekļa daudzumu.

Pašlaik tiek aplūkoti divi mērķi:

• klimata neitralitātes sasniegšana 2035. gadā lauksaimniecības sektorā, un

• 2030. gadā panākt siltumnīcefekta gāzu ikgadējās neto vērtības samazināšanu līdz 310 Mt CO2 ekvivalentam, kur oglekļa lauksaimniecības iniciatīvas sniegums būtu mērāms 42 Mt CO2 ekvivalenta vērtībā (tikai nedaudz vairāk par 13%).

Papildus klimata pārmaiņu mazināšanas potenciālam, esošie tirgi, kuros tiek īstenota oglekļa lauksaimniecības prakse, nodrošina dalībniekiem papildu ekonomiskos ieguvumus. Lai šajā desmitgadē oglekļa lauksaimniecība tiktu plaši izmantota kā dzīvotspējīga, videi draudzīga uzņēmējdarbības iespēja, jau drīzumā ir jāizstrādā skaidras norādes, kā risināt šādas prakses būtiskākās problēmas.

Kāds būs ES regulējums oglekļa lauksaimniecībai? Šogad tiks paziņots tiesiskais regulējums un tiks izklāstītas pamatnostādnes tām četrām galvenajām jomām, kas pastiprinās centienus uzlabot un paātrināt oglekļa lauksaimniecības prakses ieviešanu ES dalībvalstīs.

Četri galvenie ES oglekļa lauksaimniecības iniciatīvas pamatelementi

• Uzraudzības, ziņošanas un verifikācijas standarts;

• Oglekļa piesaistījumu sertifikācijas noteikumi;

• Zināšanu nodošana lauksaimniekiem;

• Finansējuma iespējas.

Vienota standarta pieņemšana oglekļa kredītu uzraudzībai, ziņošanai un pārbaudei

Oglekļa lauksaimniecības mērķis ir veicināt oglekļa uzkrāšanu ekosistēmās, tādējādi nodrošinot bioloģisko daudzveidību un samazinot atmosfērā izdalītā oglekļa daudzumu. Lai varētu izteikt konkrētus apgalvojumus par oglekļa piesaistes veiksmīgu norisi, ir jāizmanto precīza mērīšanas, ziņošanas un verifikācijas sistēma (MZV). Pretējā gadījumā lielāks emisiju apvērses risks viltotu oglekļa kredītu ietekmē apdraud oglekļa lauksaimniecības veiksmīgu attīstību un jēgpilnu rīcību klimata jomā.

Atbilstīgiem oglekļa tirgiem, piemēram, Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai (ES ETS) un brīvprātīgajiem oglekļa tirgiem, ko parasti pārvalda privātas struktūras, būtu jāiesaistās, lai īstenotu juridiski saistošu rīcību klimata jomā. Tāpēc, lai veicinātu oglekļa lauksaimniecības praksi ES, ir lietderīgi pieņemt vienotu MZV metodiku un vadlīnijas, lai izprastu ieguvumus un zaudējumus attiecībā oglekļa piesaistei.

Brīvprātīgie oglekļa tirgi var būt īpaši jutīgi pret lētiem oglekļa kredītiem, kas iegūti, izmantojot nepareizus un bez uzraudzības esošus kritērijus. Tas ir bīstami lauksaimnieku un zemes apsaimniekotāju peļņas un zaudējumu pārvaldībai, un pircēji riskē ieguldīt oglekļa kompensāciju kredītos, kas faktiski neveicina oglekļa emisiju samazināšanas plānu īstenošanu.

MZV vienota standarta izveide ES oglekļa lauksaimniecībā nodrošina pārredzamību, vides integritāti un stabilāku pārvaldības sistēmu, kas attiecīgi palīdz ierobežot riskus un samazināt nenoteiktību oglekļa lauksaimniecības prakses īstenošanā, radot patiesi augstas kvalitātes oglekļa kredītus.

Tiesiskais regulējums attiecībā uz oglekļa piesaistījumu sertifikāciju

Oglekļa piesaistījumu sertifikācija apliecina, vai oglekļa lauksaimniecības prakses laikā iegūtie oglekļa kredīti ir autentiski vai nav. Attiecībā uz autentiskiem oglekļa kredītiem ir jābūt pietiekamām uzglabāšanas ilguma (pastāvības) garantijām, nepārprotami precīziem mērījumiem un oglekļa emisiju zudumu un pārvirzes risku pārvaldības noteikumiem.

Drošai sertifikācijas sistēmai jāatbilst virknei zinātniski pamatotu prasību, kas samazina kļūdu un krāpšanas risku oglekļa tirgos. Turklāt šīs sistēmas mērķis ir arī palielināt par klimata mērķiem sniegto ziņojumu pārredzamību, kurus veido organizācijas, kas atbildīgas par korporatīvās ilgtspējas ziņojumu un citu tamlīdzīgu ziņojumu sagatavošanu.

Lai sistēma būtu efektīva, līdz ar pārredzamu īstenošanas procedūru jābūt ieviestai arī drošai sertifikācijas sistēmai. Tiek uzskatīts, ka inovācijas stratēģijas īstenošanā un digitālajos instrumentos, piemēram, decentralizētu struktūru kā blokķēdes tehnoloģijas izmantošana, veicina pārredzamību, ērtu lietojamību, kā arī efektīvas izmaksu metodes sistēmas īstenošanai.

Komisija strādās, lai izveidotu ciešāku sadarbību starp akadēmiķiem, valsts un privātajām organizācijām, kā arī pilsonisko sabiedrību ar nolūuku atbalstīt ES mēroga sertifikācijas koncepcijas un īstenošanas mehānismu izstrādi.

Lauksaimnieku zināšanu, prasmju un nepieciešamo instrumentu uzlabošana

Eiropas Komisijas 2022. gada paziņojumā par ilgtspējīgiem oglekļa cikliem uzsvērts:

… 2028. gadā katram zemes apsaimniekotājam jābūt piekļuvei pārbaudītiem datiem par emisijām un piesaistījumu, lai varētu īstenot oglekļa laiksaimniecību plašā mērogā.

Atjauninātās ES direktīvas par oglekļa lauksaimniecību varētu sekmēt turpmākus ieguldījumus lauksaimnieku zināšanu veidošanā un apmācībā. Piekļuves nodrošināšana atjauninātām datu kopām, kā arī uzraudzības un mērījumu rīkiem, palīdzēs lauksaimniekiem un zemes apsaimniekotājiem pieņemt pamatotus lēmumus par to, kā ilgtspējīgi pārvaldīt saimniecību.

Atjauninātajiem datiem jābūt pieejamiem gan saimniecībām, neatkarīgi no to lieluma un nodarbošanās veida, gan arī lauksaimniekiem ar dažādu pieredzi. Nodrošinot lauksaimniekiem atbilstošu informāciju, būs iespējams veikt uzticamākus aprēķinus izvirzītajiem gada mērķiem, vienlaikus nodrošinot iegūto zināšanu apkopojumu ilgtermiņā, kas gadsimta laikā nestu būtiskas pārmaiņas lauksaimniecības nozarē.

Pāreja uz oglekļa lauksaimniecību daudziem reģiona lauksaimniekiem ir liels izaicinājums, un šīs pārejas ietvaros ir jāveic daudzi sagatavošanās darbi. Lai nodrošinātu konsultatīvos pakalpojumus, kā arī zināšanu un prasmju nodošanu, ES oglekļa lauksaimniecības iniciatīvas ietvaros saskaņā ar Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) tiks pieņemta Lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēma (LZIS).

Finansējuma pieejamība ES oglekļa lauksaimniecības prakses īstenošanai

Oglekļa lauksaimniecības ieviešana lauksaimniekiem un zemes apsaimniekotājiem radīs jaunas papildu izmaksas. Lai arī salīdzinoši nelielas, jebkuras izmaksas var būt šķērslis, lai pievienotos šai programmai. Valsts nodrošinātās finansējuma iespējas, kā piemēram KLP, LIFE programmas ietvaros pieejamais finansējums, kā arī valsts atbalsts, oglekļa lauksaimniecībai var tiešā veidā sniegt atbalstu oglekļa lauksaimniecības prakses īstenošanai.

Šie līdzekļi var palīdzēt segt izmaksas, kas saistītas ar uzraudzības, ziņošanas un verifikācijas aspektiem, kā arī piesaistīt neatkarīgus pētniekus un izstrādātājus, lai atjauninātu datu kopas par augsni, emisijām un oglekļa piesaistes novērtējumiem.

Sākumkapitāla pieejamība ir stimuls, kas nepieciešams daudziem lauksaimniekiem, lai uzsāktu oglekļa lauksaimniecības projektus. Oglekļa lauksaimniecība nodrošina ienākumus no oglekļa kredītu tirdzniecības pēc tam, kad ir pagājis zināms laika posms, taču tagad ir pieejami jauni veidi, kā finansēt jaunus oglekļa lauksaimniecības projektus, izmantojot privāto organizāciju sniegto atbalstu.

Secinājums: oglekļa lauksaimniecības būtiskās nozīmes atzīšana

2022. gadā Eiropas Komisija izstrādās jaunu sistēmu oglekļa piesaistījumu sertifikācijai, kā arī vienotu standartu attiecībā uz oglekļa kredītu mērīšanu, ziņošanu un verifikāciju, kā arī strādās pie paātrinātas piekļuves publiskajam finansējumam, un veicinās ar lauksaimniecību saistītu zināšanu veidošanu un pilnveidos oglekļa lauksaimniecības prakses īstenošanai nepieciešamos instrumentus.

Lai gan iepriekš minētie punkti nav visaptveroši, jāmin to direktīvu izstrādes nozīme, kas atbalsta Eiropas zaļā kursa īstenošanu, tādējādi paātrinot oglekļa lauksaimniecības prakses īstenošanu kā dzīvotspējīgu zaļo uzņēmējdarbības modeli, kura pamatā ir uzticamība, pārredzamība un vides integritāte. Oglekļa lauksaimniecības prakse ir papildinošais elements jau spēkā esošajiem pārmaiņu mazināšanas pasākumiem un atkarības samazināšanai no darbībām, kas rada siltumnīcefekta gāzu piesārņojumu.

Pareiza regulējuma izveide ES oglekļa lauksaimniecības prakses īstenošanai stiprinās reģionā labas prakses attīstību, nodrošinot, ka tiek pareizi īstenotas gan publiskās, gan privātās oglekļa emisiju shēmas. Izmantojot autentiskos oglekļa kredītus, tiek ņemti vērā arī citi papildu ieguvumi, piemēram, bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu uzlabošana, kā arī noturība pret klimata pārmaiņām, vienlaikus nodrošinot lauksaimniekiem un zemes apsaimniekotājiem nepieciešamo ikdienas darbībā.