Pieredzes stāsts: Mārtiņš Stanke no ZS Sillāči

Vārdu salikumi “Ilgtspējīga lauksaimniecība” un “Reģeneratīva lauksaimniecības prakse” kļūst arvien populārāki, tomēr, ne visi steidz saimniekot videi draudzīgāk un tam ir savi iemesli. Lai krasi mainītu līdzšinējo saimniekošanas veidu, nepieciešams pielāgot tehniku un reorganizēt saimniecību. Tas var radīt liekas raizes. Kāpēc kaut ko mainīt, ja ierastais darbības veids apmierina un strādā labi?

Tomēr ir lauksaimnieki, kuri jau no pašiem pirmsākumiem izvēlējušies saimniekot ilgtspējīgāk, jo saskatījuši tajā ieguvumus. Mārtiņš Stanke no ZS “Sillāči” ir viens no tiem. Aicinājām Mārtiņu pastāstīt par savu personīgo pieredzi un ieguvumiem, ko viņš saredz saimniekojot ilgtspējīgāk.

Pastāsti par sevi, savu saimniecību un kā pievērsies lauksaimniecībai?

Lauksaimniecībai pievērsos kādus 5-6 gadus atpakaļ un šobrīd tā ir mana pamatnodarbošanās. Iemesls tam bija meitas piedzimšana, kad ar sievu izlēmām spert drosmīgu soli un pārvākties dzīvot vecvecāku izveidotajā saimniecībā. Tā atrodas Jelgavas rajona Lielplatones pagastā un uz doto brīdi apsaimniekojam ap 160ha dažādu augšņu tipu platības. Ir gan smagais māls, gan smilts, smilšmāls, pat šur tur grants, citur kūdraināka zeme. Tālākais lauks atrodas 60km no saimniecības. Sākotnēji tā bija tipiska lopkopības saimniecība ar nelielu graudaudzēšanas praksi. Lauki galvenokārt tika izmantoti zāliena audzēšanai lopkopības vajadzībām. Uz doto brīdi vēl ir 2 govis un padsmit cūkas, bet šis ir pēdējais gads lopkopībā.

Kāpēc izlēmi pievērsties graudkopībai un kādus kultūraugus audzē?

Sākumā bija iespēja izjust, ko nozīmē maza lopkopības saimniecība un ar to saistītais fiziski veicamo darbu apjoms. Izvērtējot pieejamos resursus un iespējas, sāku padziļināti interesēties par augkopības nozari kā galveno saimniecības virzienu. Tādejādi pamainījās tehnikas parka sastāvs, gan arī augu maiņa. Sējam ziemas miežus, ziemas kviešus, rapsi, pupas un zirņus. Pagājušajā gadā atteicāmies no vasaras miežiem, bet tuvākajā nakotnē plānoju iesēt auzas. Šoruden mazā platībā iesēšu ziemas zirņus ar domu, ka priekšdienās tas būs labs pēcaugs auzām.

Kāda ir augu seka un vidējās ražas kultūraugiem?

Pēdējos 3 gadus cenšos pieturēties pie 6 gadu cikla  (Z.Kvieši - Zirņi - Z.Kvieši - Pupas - Z.Mieži - Rapsis). Kā obligāts papildinājums šādai sekai ir starpkultūru sēšana pirms vasarājiem. Šādi strādājot intensīvākais darba periods ir augusta sākumā, kad ir gan jākuļ labības, gan jāspēj iesēt starpkultūras un ziemas rapsi. Pārējā periodā darbu tempi ir sabalansēti.

Ziemas kvieši pēdējo četru gadu griezumā kulti vidēji 6.7 tonnas no hektāru, ziemas mieži 7.4 tonnas. Zirņus kuļam ar ražām 2.5 - 3.5 t/ha robežās. Ar ziemas rapsi gan ir piedzīvojumi.  Sākumā viss bija skaisti, aptuveni 3.5 - 4 tonnas no hektāra. Bet pagājušajā gadā bija tik daudz apstākļu nesakritību, ka pat viena tonna nenobira. Šogad jau ir apmierinoša raža. Ar pupām ir dažādi - vienu gadu viss ir kārtībā, citā atkal ne pārāk.

Kā Tu raksturotu savu pieredzi starpkultūrās? 

Starpkultūras sēju jau 4 gadus. Vērtēju pozitīvi, bet ar dažādiem rezultātiem. Iepriekšējos gadus griķi izskatījās bēdīgāk, šogad atkal labāk. Ja paspēj visu laicīgi izdarīt un iesēt līdz 15. augustam, tad viss paspēj sadīgt un vienmērīgi nosegt nezāles. Ja nokavē, iesēj pavirši vai varbūt nedaudz paskopojies ar sēklu daudzumu, tad gadās, ka starpkultūra nespēj konkurēt ar nezālēm. Gadījumos, ja visu paspēj, tad ir gan prieks acīm, gan bitēm un arī meža zvēriem. Lopkopības saimniecībām tā ir iespēja pagarināt ganību sezonu rudens periodā.

Pastāsti sīkāk par savu saimniekošanas praksi!

Šobrīd laukus vairs nearam. Galvenokārt izmantojam tiešo sēju. Graudaugus sējam ar viendiska sējmašīnu, iegriežot sēklai vadziņu un uzreiz to aizverot. Pēc  sēšanas laukus apstrādājam ar glifosātu pirms kulturaugs ir sadīdzis. Pupām un zirņiem arī izmantoju tiešo sēju. No šī gada rapša un starpkultūru sējai tiek izmantots ar sīksēklu sējmehānismu aprīkots zaru kultivators. Pēc tā rezultāts ir agresīvāks kā strādājot ar salmu ecešām. Taču galvenais mērķis ir izlīdzināt lauka mikroreljefu, kas tiek panākts strādājot 4-5 cm dziļumā. Vienīgā problēma pēc pārbrauciena ar kultivatoru ir izceltie akmeņi, kurus kādus 3 gadus nav nācies lasīt. Strādājot šādā formātā lauki piedod, ja kāda tehnika ir radījusi špūres vai kādas citas reljefa izmaiņa. Sējot tikai ar tiešo sēju (kad augsne gandrīz vispār netiek kustināta) to nevar izlabot.

Kas bija galvenais iemesls, kas lika mainīt savu iepriekšējo pieeju? 

Galvenais iemesls ir pavisam vienkāršs - laika un tehnikas resursu trūkums, jo pilnā augsnes apstrāde aizņem pārāk ilgu laiku, kā arī ir nepieciešamas daudzas tehnikas vienības. Sāku meklēt iespējas, kā samazināt darbības uz lauka, lai iegūtu vēlamo rezultātu. Nonācu līdz reģeneratīvajai lauksaimniecībai un domāšana pamainījās. Tehnikas parkā agregātu daudzums samazinās. Arī laiks ietaupās. Ziemas periodā sevis apsaimniekotos laukus turu “zaļus”, jo laikapstākļi pēdējos gados arī vairs nav tik paredzami un vienveidīgi. Tas viss ietekmē augsni. Vēl pētu un eksperimentēju ar augu maiņu un augu savstarpējo konkurenci uz lauka. Man tas ir interesanti. 

Kādas tehnikas vienības ir tavā saimniecībā?

Manā tehnikas parkā ir viss, lai būtu patstāvīga un funkcionāla saimniecība. Divi traktori, kas ietilpst 100-200zs jaudas kategorijā. Kravas auto pašizgāzējs ar manipulatoru. Frontālais iekrāvējs. Labības kombains. Tiešās sējas sējmašīna John Deere 750A. Kultivators ar sīksēklu sējmehānismu Agromasz Vibro 60. 24m plats piekabināmais smidzinātājs un minerālmēslu kliedētājs, kuri abi ir aprīkoti ar automātisku sekciju kontroli vadoties pēc GPS. Siena sagatavošanas tehnika, komunālā tehnika. Divas piekabes graudu transportēšanai, kā arī kvalitatīvas sēklas materiāla sagatavošanai nepieciešamais aprīkojums. Svarīgi piebilst, ka tehnika, kā jau salīdzinoši nelielai saimniecībai, nav jauna - pamatā lielākai daļai tuvojas jau 20 gadu vecums. Par laimi viss strādā, jo tiek sekots līdzi tehniskajam stāvoklim.

Tu esi arī eAgronom oglekļa programmas dalībnieks. Kādi bija iemesli, kas pamudināja spert šādu soli?

Mana saimniecība ir salīdzinoši maza, lai runātu par milzīgiem finansiāliem ieguvumiem no programmas, taču mani interesē izmēģināt un uzzināt ko jaunu, eksperimentēt. Programma ir vērsta uz ilgtspējīgu saimniekošanu un augsnes uzlabošanu ilgtermiņā, kas man ir ļoti aktuāli. Sapratu, ka mana saimniecība atbilst nosacījumiem. Mēs jau darbojāmies ar minimālo augsnes apstrādi, plānojām augseku un sējumu struktūru. Protams, uzrunāja arī pasīvie ienākumi saimniecībai, kas, kopā ar subsīdijām, var nosegt daļu no izmaksām.

Kas ir mainījies un kādus vēl ieguvumus saskati no dalības programmā?

Viens no iemesliem ir neatkarīgs viedoklis augsnes ielabošanai. Lai būtu programmā jāsaimnieko ilgtspējīgi un tās galvenais mērķis ir atjaunot augsnes dabiskos procesus, rūpējoties par bioloģisko daudzveidību. Tas laikam arī ir galvenais ieguvums.

Kopš iesaistīšanās oglekļa programmā, augsni apstrādājam minimāli. Līdz ar to motorstundas 1 ha apsaimniekošanai ir samazinājušās no 8 uz 6, ietaupās arī degviela. Vienlaikus ir samazināti minerālmēsli - ne tikai slāpeklis, bet arī fosfors un kālijs. Vidējā raža ziemas kviešiem, pateicoties augu maiņai un starpkultūrām, arī ir pieaugusi. 

Kāda, tavuprāt, ir reģeneratīvās lauksaimniecības prakses attīstība Latvijā?

Ja pabrauc apkārt var redzēt. Tiešā sēja, kad lauka virskārtā tiek atstātas augu atliekas, ir maz. Pārsvarā visur tiek pielietota minimālā apstrāde. Dažviet ir arumi, bet kopumā uz septembra sākumu lielākā daļa lauku bija sastrādāti brūni. Starpkultūras paliek populārākas, tomēr vairākumā gadījumu viena, maksimums divas augsnes apstrādes un tikai tad kaut kas tiek iesēts. Rezultāts? Ja sauss laiks, tad viss nokavēts un zeme iekaltusi. Ja slapjš, tad dubļi. Ja viss tiek paspēts, tad labi. Bet var jau saprast - kāpēc kaut ko mainīt, ja ierastais darbības veids apmierina? Parasti kaut kas tiek mainīts, kad viss ir slikti. Arī tehnikas parks jau ir pielāgots attiecīgajam saimniekošanas veidam. Varbūt tās ir bailes ko zaudēt, veicot pārmaiņas, jo ne vienmēr viss izdodas ar pirmo reizi un nākas kļūdīties. Es to uzskatu par iespēju mācīties.

Kādus padomus tu sniegtu citiem lauksaimniekiem, kuri apsver iespēju saimniekot ilgtspējīgāk

Saudzīgāka apiešananās pret augsni tagad ir vairāk vai mazāk modē. Reģeneratīvā lauksaimniecība nozīmē, ka tiek darīts viss, lai pasargātu augsni, visdārgāko no mūsu resursiem un no procesiem, kas to laika gaitā padara mazāk auglīgu. Ja viss izpildās, tad ilgtermiņā varam novērot tikai pozitīvas sekas. Kultūraugi paliek mazāk uzņēmīgi pret slimībām, arī kaitēkļu jautājums paliek mazāk aktuāls. Organiskās vielas saturs augsnē palielinās un tā uzlabojas. Galvenais turpināt mācīties, lai gūtu labus rezultātus un atrast pārliecību saviem lēmumiem.