Pieredzes stāsts: Mārtiņš Štāls no ZS Dižavoti

Divdesmit sešus gadus vecais eAgronom oglekļa programmas dalībnieks, Balvu novada Rugāju pagasta saimnieks Mārtiņš Štāls aizvadītā gada rudenī kūla pirmo ražu kā SIA Dižavoti saimnieks. Viņa saimniecība reģistrēta tikai 2022. gada 31. janvārī. Agrāk jaunais saimnieks darbojās kā individuālais komersants. Mārtiņš bija viens no pirmajiem diviem zemniekiem Latvijā, kuri saņēmuši samaksu par aprēķinātajiem oglekļa kredītiem.

Intervija 2022. gada oktobra Agro Tops numurā.

Kā vērtē 2022. gada ražas kūlumu?

Varēja būt labāk. Ar vecākiem, kuri audzē gaļas liellopus, pavisam apsaimniekojam 170 ha lielu zemes platību, tostarp 140 ha ir graudu aramzeme. Aptuveni pusi no šīs platības aizņem ziemāji, otra puse ir rugaine ziemas periodā. Daļa zemes platību ir pirktas pavisam nesen par Altum aizdevuma naudu, tie ir no krūmiem atbrīvotie lauki, tāpēc vēl nav iekopti. No ziemas kviešu kultūrām audzējam 'Skagen' un 'Edvīns', šajā rudenī sēju arī 'Fenomen'. Ja šī šķirne labi augs, no 'Edvina' audzēšanas atteiksimies mazāka ražīguma un lielā auguma dēļ. Varēs likt mazāk augšanas regulatoru.

Kādu augsnes apstrādes tehnoloģiju esi izvēlējies?

Cenšamies darboties ar augsnes minimālās apstrādes tehnoloģiju. Atteicāmies no jau krietni lietota arkla un vispirms pirkām rugaines kultivatoru. Secināju, ka darba ražīgums rugaines kultivatoram ir būtiski lielāks nekā arklam, tomēr, ja daudz nezāļu un veldre, tas nespēj augsni sastrādāt pietiekami labā kvalitātē. Tādējādi ir jāsmidzina vairāk herbicīdu. Šā iemesla dēļ pirkām Amazone diskus un jau šajā rudenī laukus sastrādājam ar tiem. Diski ir universālāki, tie augsni sagatavo daudz labākā kvalitātē nekā rugaines kultivators.

Kaļķošanu lielo izmaksu dēļ atlikām uz vēlāku laiku. Tiem, kas izmanto augsnes minimālās apstrādes tehnoloģiju, svarīgi ir ievērot augseku. Vienā laukā pēc pupu audzēšanas kūlām 5 t/ha lielu 'Skagen' kviešu ražu. Citos laukos ziemas kvieši bija cietuši ziemā, tāpēc vidējais kūlums tiem bija aptuveni 3 t/ ha, pat nedaudz mazāk. Slikta raža. Pērn sausajā sezonā 'Edvinu' kūlām tikpat, 'Skagen' izauga vairāk - vidēji 4 t/ha. Šāgada ražu noteikti ietekmēja arī lietus daudzums jūnijā, kad nolija pavisam 90 mm.

Audzējam arī vasaras miežus. Tie ļoti izslīka, tāpēc nokūlām vien 1 t/ha. Pēc lietus bija karstums, tāpēc augiem apstājās cerošana.

Kāda bija graudu kvalitāte?

Ar proteīnu un lipekli viss bija kārtībā, tomēr mazās tilpummasas dēļ ražai bija lopbarības kvalitāte.

Kā šajā gadā auga rapši un lauka pupas?

Vasaras rapšus 10 ha platībā audzējām pirmo gadu. Diemžēl 3 ha no sējuma jeb teju trešdaļa izslīka, tomēr pārējie izauga labi. Kūlām 1,3 t/ha lielu vidējo ražu, labākajos laukos kūlums bija pat 3 t/ha. Rapšiem bija ļoti augsta cena, mēs pārdevām par aptuveni 600 eiro/t. Tādējādi šīs kultūras audzēšana ir ar plusa zīmi. Turklāt ļoti liels ir rapšu devums augsekai. Tik ilgi, kamēr atļauts lietot sistēmas iedarbības insekticīdu, var vērtēt šīs kultūras audzēšanas iespējas. Vasaras rapšus esam iecerējuši sēt vietās, kur apgrozās daudz meža zvēru. Tiem labāk garšo ziemas rapši, tāpēc tos sēt šādā vietā ir risks. Šajā rudenī 12,S ha platībā pirmo reizi iesēju divas ziemas rapšu šķirnes - 'Umberto KWS' un 'Invigor 1170'.

Vasaras pupas 'Fuego' audzējām 10 ha platībā, nākamajā gadā šo kultūru esmu iecerējis audzēt 20 ha. Šajā sezonā devu pupām divus insekticīdus dalītās devās. Fungicīdus nesmidzināju. Kūlām gandrīz 3 t/ha lielu pupu ražu. Aizvedu paraugu uz Rīgas dzirnavnieku, un izrādījās, ka mitrums pārsniedz pārtikai pieļaujamos 23%, tāpēc vedums der vien lopbarībai. Patlaban pupu raža vēl atrodas saimniecībā, un ceru, ka izdosies sasniegt pārtikai vajadzīgo mitruma rādītāju.

Kam pārdodat izaudzēto ražu?

Esmu kooperatīvu VĀKS un LATRAPS biedrs. Ražu vedu galvenokārt uz Gulbeni, kur darbojas VĀKS filiāle. Ražu pārdodu ar piemaksas nosacījumiem. Tātad - par pamatcenu, kurai vēlāk piemaksā, ja kooperatīvs veicis izdevīgu pārdošanas darījumu. Saimniecībai ir neliela glabātava 30 tonnu kūlumam un arī maza kalte. Agrāk to izmantojām, tomēr šajā gadā nav izdevīgi to darīt. Mazās tilpummasas dēļ graudus ir izdevīgi pašiem attīrīt.

Kādi vēl ir jaunumi jūsu pirmajā darbošanās gadā SIA statusā?

Agro Topā izlasīju par oglekļa kredītiem. Mani uzrunāja pasīvais ienākums saimniecībai. Mana saimniecība noteikti nav paraugsaimniecība. Cenšos celt ražību, ir mums ierobežoti naudas resursi, un dažkārt arī kļūdos. eAgronom ir uzņēmums, kas piedāvā oglekļa kredītus. Un izrādās, ka Dižavoti jau iederas shēmā, no kuras saimnieks saņem papildu atbalstu. Kā jau teicu, mēs darbojamies ar minimālo augsnes apstrādes metodi, plānojam augseku, sējumu struktūru. Viens no nosacījumiem dalībā programmā ir ziemas rapšu audzēšana biomasai, mēs šo kultūru tāpat bijām iecerējuši sēt. Vajadzētu vēl zaļināšanai sēt starpkultūras - arī tā bija agrāk iecerēta darbība. Vēl viens nosacījums ir tauriņziežu (pupas, rapši) sējumi. Mums jau tie bija. Tā nu iznāk, ka, gandrīz neko papildus nedarot, saņemšu papildu naudas ienākumu. Pieteicos arī avansa maksājumam, pusi no kopējās summas jau saņēmu. Papildu atbalsts manai saimniecībai par zaļāku darbošanos būs aptuveni 20 eiro/ha. Zinu, ka citās saimniecībās tas var būt mazāks, bet citiem saimniekiem tas var sasniegt pat 30 eiro/ha. Slēgto līgumu var jebkurā brīdī lauzt.

Ko vēl bez iepriekš teiktā esat iecerējis mainīt saimniecībā?

Nākamajā gadā sākšu variēt ar zālājiem. Visticamāk, mazināšu vasaras miežu platību. Tie iegrieza jau pērn, kad krietni paslīka. No manis neatkarīgu iemeslu dēļ šī kultūra neizdevās arī šogad.

Esmu iecerējis sākt auzu audzēšanu. AS Dobeles dzirnavnieks šo kultūru pērk par labu cenu.

Šajā gadā saimniecības bilance būs pozitīva, arī neņemot vērā subsīdijas. Tā tam ir jābūt. Patlaban apgūstu pieredzi, Dižavotu saimniecība pieņemas spēkā. Augsnes man ir ļoti labas. Ir jāpiestrādā to iekopšanā, tostarp jāveic meliorācijas darbi, un es darbošos. Apzinos, ka šis darbs nav vienā gadā paveicams.

UZZIŅA

Rugāju pagasta SIA Dižavoti:

■ saimnieks Mārtiņš Štāls (dzimis 1996. g.), guvis divas augstākās izglītības - 2020. gadā absolvēja Latvijas lauksaimniecības universitāti (LLU) agronoma specialitātē, 2022. gadā LLU ieguva maģistra grādu uzņēmējdarbības vadības specialitātē;

■ 2017. gadā reģistrēja individuālo uzņēmējdarbību, 2022. gadā reģistrēja SIA Dižavoti, kas patlaban apsaimnieko 170 ha zemes;

■ par jaunā lauksaimnieka atbalstu nopirkts Massey Ferguson 6490 traktors un Vaderstad Rapid sējmašīna ar 6 m darba platumu;

■ SIA Dižavoti tehnikas parkā vēl ir Pottinger rugaines kultivators (pirkts ar ES fondu naudas līdzfinansējurnu), divi Jeņisej kombaini, Amazone diski, cita augsnes apstrādes tehnika un riteņekskavators.