Pieredzes stāsts: Māris Mednis no ZS Lapenieki

Ilgtspējīga lauksaimniecība kļūst arvien populārāka ne tikai saistībā ar arvien pieaugošajiem noteikumiem klimata pārmaiņu ierobežošanā vai pieaugošajām prasībām pārtikas ražosanai. Tās galvenais mērķis ir atjaunot augsnes dabiskos procesus, rūpējoties par bioloģisko daudzveidību. Tas ir arī veids, kā ietaupīt resursus un, ja par to vēl kāds maksā?

Lai noskaidrotu, kādi vēl ir ieguvumi no videi draudzīgāku lauksaimniecības prakšu ieviešanas, aicinājām uz sarunu eAgronom oglekļa programmas dalībnieku Māri Medni no ZS “Lapenieki”, kurš izvēlējies saimniekot ilgtspējīgāk.

Zemnieku saimniecība “Lapenieki” atrodas Saldus novadā, Jaunlutriņu pagastā un Māris ir tās pārvaldnieks. Viņš strādā arī Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) “Ošenieku grauds” kā valdes priekšsēdētājs.  Māris ir aktīvs arī ārpus ikdienas darbiem, strādājot pie vietējās kopienas projektiem “Jaunlutriņu attīstības biedrībā”, kur darbojas kā valdes priekšsēdētājs. Ar Māri tikāmies īsi pirms sezonas sākuma un jautājām viņa viedokli un pieredzi saistībā ar oglekļa lauksaimniecības prakšu attīstību Latvijā.

Par to, kāpēc izvēlējies savu dzīvi saistīt ar lauksaimniecību Māris stāsta, ka ar to nodarbojies viņa tēvs, kurš joprojām ir ZS “Lapenieki” īpašnieks un aktīvi iesaistās saimniecības darbībā. Līdz ar to Māris uzaudzis pie traktoru rūkoņas un likumsakarīgi, ka arī pats izvēlējies pievērsties lauksaimniecībai. Viņš atminas, ka sākotnēji tēvs nodarbojies galvenokārt ar lopkopību, bet šobrīd saimniecības galvenais virziens ir augkopība.

Vaicājām Mārim par savu ikdienu – gan darbu kooperatīva vadībā, gan savā saimniecībā un to, kā to izdodas apvienot.

LPKS “Ošenieku grauds”, kas sākotnēji 1994. gadā ticis izveidots, lai apvienotu vietējās pagasta saimniecības un šobrīd aptver vairākus pagastus. Tā kopējais biedru skaits izaudzis līdz 27. Lai arī kooperatīvs nav pats lielākais, tas nav arī vairs “ciema līmeņa”, tāpēc arī prasa pietiekami daudz uzmanības.

“Mana prioritāte ir darbs kooperatīvā, kur esmu atbildīgs par administratīvajām lietām, izvejvielu sagādi un jaunās kaltes izveidi. Gadās brīži, kad ir sarežgīti visu apvienot. Tad nākas nozagt laiku, kas būtu jāvelta saimniecībā, bet vienmēr esmu pratis to atlīdzināt,” par darbu apvienošanu stāsta Māris.

Arī par izaugsmi ģimenes saimniecībā Māris var lepoties: “Esam izauguši no nelielas “piemājas” saimniecības un nu jau varam teikt, ka esam pietiekami lieli – kopumā augkopībā izmantojam 280ha zemes platības.” Viņš stāsta, ka saimniecībā aptuveni 20 gadus audzējuši ābolus, bet nu izlēmuši no tā atteikties. Vaicājot par kultūraugiem, kas tiek audzēti Lapeniekos, Māris min, ka pamatā tie ir ziemas kvieši, ziemas rapsis, vasaras kvieši, arī auzas, pupas un zirņi.

Kādu augsnes apstrādes veidu izmanto Lapeniekos? 

Par saimniekošanas praksēm saimniecībā Māris stāsta: “Galvenokārt izmantojam minimālās augsnes apstrādi, to atsevišķos laukos izmantojām arī jau pirms desmit gadiem. Esam eksperimentējuši, bet līdz tiešajai sējai vēl neesam līdz galam nonākuši, jo esošā tehnika tam nav piemērota. Aršanu kā apstrādes veidu neizmantojam jau vairākus gadus. Ja to darām, tad  ļoti reti un tikai jaunajos laukos, kad nepieciešams tos iekopt un nolīdzināt.”

Vai kaut kas tika mainīts lauku apstrādē, iestājoties oglekļa programmā? 

Māris norāda, ka, iestājoties programmā, aktīvāk sākuši pievērsties starpkultūrām: “Atsevišķos laukos bijām eksperimentējuši ar dažādām sēšanas metodēm jau iepriekš, lai saprastu vai to ir vērts darīt. Prakse rādīja, ka tas dod pienesumu ražas ziņā. Tas sakrita arī ar to, ko prasa dalība oglekļa programmā. Ja iepriekš starpkultūras sējām izkliedēti, tad pagājušajā rudenī, kopš pievienojāmies, visas vasarājiem paredzētās platības tika apsētas ar starpkultūrām. Dalība programmā bija motivācija to izdarīt ātrāk.”

ZS "Lapenieki"

Vai tā bija galvenā motivācija un kādi ir galvenie ieguvumi?

Viņš norāda, ka motivācija bija gan oglekļa programmas piedāvātie labumi, gan atbalsta maksājumi starpkultūru sēšanai. “Ieguvumi, protams, ir arī no augsnes ielabošanas – jau iepriekš redzējām, ka ražas tajos laukos, kur iepriekš tika sētas starpkultūras bija krietni augstākas. Lielākā apmērā sākām to darīt salīdzinoši nesen un pirmos rezultātus redzēsim rudenī. Ja par to vēl var saņemt finansiālu atbalstu no programmas un ekoshēmām, tad ieguvums būs vēl lielāks,” par galvenajiem ieguvumiem stāsta Māris.

Par oglekļa lauksaimniecības attīstību Latvijā

Uz jautājumu par to, kā Māris vērtē oglekļa programmas lietderību, gan no saimniecības, gan kooperatīva vadītāja perspektīvas, viņš atbild: “”Zaļā” lauksaimniecība pie mums atnāks, ja tas jau nav noticis. Nekur jau neaizmuksim un mums tajā virzienā ir jāiet gribam mēs to vai nē. Dalība oglekļa programmā ir iespēja no tā saņemt papildus labumu. Cik esmu dzirdējis, tad lauksaimniecības sektorā šāda veida programmas vērtē pozitīvi. Zinu, ka arī mežsaimniecībā ir līdzīgas iespējas.”

Kādi bija galvenie iemesli, kas pamudināja saimniekot ilgtspējīgāk un pieteikties oglekļa programmā?

“Gan tēvs, gan visa ģimene esam atvērti dažādām inovācijām. Aktīvi sekojam līdzi attīstības tendencēm nozarē, kā arī vienmēr esam bijuši gatavi eksperimentēt. Mūsu saimniecība jau trešo gadu visu nepieciešamo elektrību pilnībā saražo ar saules paneļiem. Tos uzstādījām vēl pirms visiem atbalstiem, ko piedāvā valsts un ES, tāpēc vārdi ilgtspēja un energoefektivitāte mums nav sveši” par videi draudzīgu un efektīvāku saimniekošanu stāsta Māris.

ZS “Lapenieki”

Par to, kas pamudinājis pieteikties programmā, Māris norāda: “Arī šī programma ir kaut kas jauns. Tā arī ir veids, kā ietaupīt resursus un, ja par to vēl kāds maksā? Precīzākus finansiālos ieguvumus no dalības programmā gan redzēsim tikai šī gada rudenī, kad būs apritējis pirmais pilnais gads. Finansiālie labumi ir tikai viena puse no medaļas – arī organiskās vielas satura līmenim augsnē ir ļoti liela nozīme. Tās galvenais mērķis ir atjaunot augsnes dabiskos procesus, rūpējoties par bioloģisko daudzveidību Tas, savukārt, nozīmē auglīgāku augsni un līdz ar to labāku ražu, kas galu galā uzlabo arī finanšu rādītājus.”

Ieteikumi citiem lauksaimniekiem, kas apsver iespēju pieteikties

Vaicājot to, kādus padomus Māris sniegtu citiem lauksaimniekiem, kuri apsver iespēju piedalīties oglekļa programmā, viņš uzsver: “Piesakoties programmā zaudēt jau īsti nav ko. Ja summa par vienu oglekļa kredītu var svārstīties, tad augsne saimniecībā būs uzlabojusies tik un tā un tas arī ir lielākais ieguvums. Samaksa par ģenerētajiem kredītiem un to pārdošanas ir tikai papildus motivācija nodarboties ar videi draudzīgākām lauksaimniecības praksēm.”

Par oglekļa programmu

eAgronom oglekļa programma sniedz iespēju uzlabot savu saimniecību un gūt papildu finanses, kļūstot par ilgtspējīgāku lauksaimnieku. Lai nodarbotos ar oglekļa lauksaimniecību, vispirms ir jāpārbauda saimniecības atbilstība oglekļa programmas prasībām. Oglekļa kredītu piesaistes process sākas ar saimniecības ietekmes novērtēšanu un oglekļa piesaistes potenciāla iespējām saimniecībā. Dodies uz mūsu mājaslapu un aizpildi pieteikuma anketu, ja vēlies saņemt oglekļa novērtējumu savai saimniecībai.

Uzzināt vairāk par oglekļa programmu!