Lauku monitorings – viens no integrētās augu aizsardzības pamatelementiem

Saskaņā ar integrētās augu aizsardzības (IAA) noteikumiem, lauksaimniekiem arvien vairāk jāpievērš uzmanība lauku vēstures veidošanai un citu prasību izpildei. Kā viena no prasībām ir regulāra lauku monitoringa jeb lauku novērojumu veikšana auga aktīvās veģetācijas perioda laikā.

Integrētā augu aizsardzība (IAA) sastāv no 3 pamatelementiem – profilaktiskajiem pasākumiem, novērošanas un augu aizsardzības tiešajiem pasākumiem. Šajā rakstā vairāk pievēršamies tieši lauku novērošanas veikšanai – regulārai kultūraugu uzraudzībai.

Regulāra kaitīgo organismu izplatības un augu attīstības stadijas novērojumu veikšana, kā arī novērojumu piezīmju veikšana ir svarīgs faktors, lai pieņemtu lēmumu par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu un būtu spējīgs to pamatot. Lauku novērojumi ir svarīgi arī izvērtējot riskus – vai kaitīgā organisma ierobežošana ir nepieciešama un atmaksāsies. Šos novērojumus ir jādokumentē lauku uzskaites sistēmā – lauka vēsturē.

Cik bieži jāveic novērojumus?

Aktīvās veģetācijas laikā, proti, no sadīgšanas līdz piengatavības fāzes beigām, novērojumus jāveic reizi nedēļā. Pēc tam līdz ražas novākšanai vēl vismaz vienu reizi veic lauku apskati, lai novērtētu slimības izplatību uz stiebriem un vārpām.

Kā veikt novērojumus?

Vispirms, veicot lauka monitoringu, nepieciešams noteikt kultūrauga attīstības stadiju, balstoties uz BBCH decimālo kodu skalu. Noteikumi pieprasa to, lai lauksaimnieks apskata ne mazāk kā 50 augus, fiksējot to attīstības stadiju, kas atkārtojas visbiežāk.

Kad auga attīstības stadija ir noteikta, tad pievērš uzmanību iespējamo slimību un/vai kaitēkļu izplatībai. Veicot novērojumu, tiek rekomendēts apskatīt 100 augu (vai to daļu), bet reizēm ir pieļaujama arī mazāka skaita, piemēram, 50 augu apskatīšana, ja kaitīgā organisma izplatība ir vienmērīga. Slimībām tiek noteikta izplatība un to attīstības pakāpe, savukārt kaitēkļiem tiek noteikta izplatība un bojājuma (invāzijas) pakāpe.

Ko un kā jādokumentē?

Izplatība

Cik bieži kaitēklis vai slimības pazīmes sastopamas uz lauka. Aprēķina procentuāli saskaitot, uz cik augiem no visiem apskatītajiem ir slimība vai kaitēkļi. Piemēram, ja slimība ir uz 1 no 100, tad 1/100 = 0.01 → 1%, bet ja slims ir 1 no 50 augiem, tad 1/50 = 0.02 → 2%. Un otrādāk – 10% slimības izplatība, norāda uz to, ka 10 no 100 augiem ir inficēti.

Slimības attīstības pakāpe

Norāda, cik lielu auga daļas virsmu procentuāli aizņem slimības pazīme. To nosaka vai nu pēc acumēra vai izmantojot vizuālās skalas, aplūkojot lapu plankumainumu. Aprēķina vidējo lauka slimības attīstības pakāpi, saskaitot attīstības pakāpju summu (procentus) un izdalot ar apskatīto augu skaitu.

Piemēram, iepriekšminētajā gadījumā inficēti bija 10% augu, bet slimības izraisītas pazīmes bija uz 50% no lapu virsmas. Tas nozīmē, ka slimības attīstības pakāpe ir 5%, ko aprēķina attiecīgi sareizinot inficēto augu skaitu ar skartās auga daļas proporciju (%) un izdalot ar apskatītajiem augiem. Proti, kopā apskatīti 100 augi, no kuriem 10 ir inficēti un slimības pazīmes noklāj pusi (50%) no inficēto augu lapu virsmas. ((10*50%)/100 = 5%)

Bojājuma pakāpe

Fiksē, cik lielu auga daļu nograuzis vai sabojājis kaitēklis – aprēķina kā auga nograuztās daļas attiecību pret veselo. Aprēķina tāpat kā slimības attīstības pakāpi. Ja no 100 apskatītajiem augiem 10 ir inficēti un izplatība ir 10%, tad vidēji uz lauka bojājuma pakāpe ir 1%.

Invāzijas pakāpe

Cik kaitēkļu novērojami uz auga vai auga daļas vai cik lielu daļu no auga vai auga daļas aizņem kaitēkļa kolonija. Aprēķina tāpat kā bojājuma pakāpi.

Veģetācijas perioda laikā VAAD mājaslapā ir pieejami aktuālie novērojumu dati par graudaugu attīstību un kaitīgo organismu izplatību. Tomēr VAAD brīdina, ka šos novērojumus nevar izmantot, lai pieņemtu lēmumu par darbībām uz saviem laukiem – tie kalpo tikai kā brīdinājuma signāls, ka šādas slimības vai kaitēkļi ir aktuāli konkrētajā laika periodā. Lauksaimnieka pienākums ir regulāri doties uz saviem laukiem, lai veiktu novērojumus un attiecīgi pieņemtu lēmumu par kaitīgo organismu ierobežošanas pasākumu nepieciešamību.

Kā veikt lauku monitoringu eAgronom?

eAgronom pārlūkprogrammā ir iespēja pievienot novērojuma uzdevumu. To iespējams izdarīt gan no datora, gan izmantojot mobilo aplikāciju. Pēc tam, kad novērojumi ir veikti un uzdevums atzīmēts kā izdarīts, piezīmes automātiski parādīsies automātiski veidotajā lauku vēsturē.

Pēc tam, kad laukā konstatētas slimības vai kaitēkļi, tiek pieņemts lēmums par kaitīgā organisma ierobežošanas pasākumiem. Tā kā eAgronom lauka vēsturē automātiski parādīsies visi veiktie uzdevumi, tad novērojuma piezīme var kalpot kā pamatojums tam, kādēļ tika pieņemts lēmums par AAL lietošanu.

Pievieno novērojuma rezultātu, izmantojot pārlūkprogrammu datorā:

Novērojuma pievienošana no mobilās aplikācijas:

Vairāk par integrētās audzēšanas prasībām lasi VAAD mājaslapā.