Kas iegādājas oglekļa kredītus un kāpēc

Tā kā klimata pārmaiņu ietekme kļūst arvien pamanāmāka un to radītais risks uzņēmējdarbībai arvien nozīmīgāks, tiek meklētas iespējas, kā samazināt savas oglekļa pēdas nospiedumu. Lai sasniegtu šo rezultātu, gan publiskais, gan privātais sektors tiek mudināts veikt drosmīgus un vērienīgus pasākumus siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanai; viens no instrumentiem, lai to panāktu, ir oglekļa kredītu izmantošana. 

Oglekļa kredīti – kas tie ir, un kas tos pērk?

Oglekļa kredītu tirgus ir radies ņemot vērā to, ka SEG koncentrācija atmosfērā ir klimata pārmaiņu cēlonis. CO2 samazināšana vai piesaiste no atmosfēras var notikt jebkurā vietā uz Zemeslodes, un tas dos labumu visai planētai. Uzņēmumi var dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā arī ja tas noticis ārpus tā ģeogrāfiskā apgabala vai uzņēmējdarbības veikšanas jomas. 

Oglekļa kredīts ir ekvivalents 1 tonnai CO2, kas nav emitēts vai ir piesaistīts no atmosfēras un ko viena organizācija (oglekļa emisiju samazināšanas/piesaistes iniciators) var pārdot citai organizācijai (pircējam). Oglekļa kredītu ģenerēšanas un pārdošanas mērķis ir radīt finansiālu stimulu projektiem un darbībām, kas samazina emisijas vai piesaista oglekli atmosfērā, jo katru tonnu CO2, kas tiek samazināta/piesaistīta, var pārdot oglekļa kredīta veidā.

Tādas organizācijas kā eAgronom izstrādā projektus, lai radītu sertificētus, augstas kvalitātes oglekļa kredītus, kas palīdzēs uzņēmumiem sasniegt to dekarbonizācijas mērķus. Citi uzņēmumi, piemēram, South Pole, vai nu kopīgi izstrādā projektus, vai arī tirgo projektos radītos kredītus, kas nozīmē, ka tie pārvalda procesu, kurā projektos radītie kredīti mērķa apjomos tiek nodoti attiecīgiem pircējiem. 

Avots: Markets and Markets

Vairāk informācijas sk. Vcmprimer.org vai Carbonwise. 

Kāpēc uzņēmumi pērk oglekļa kredītus?

Ir daudzi iemesli, kāpēc uzņēmumi pērk oglekļa kredītus. Piemēram, lai sasniegtu savu neto nulli, pielāgotos Parīzes nolīguma mērķiem, savas stratēģijas ietvaros nodrošinātu atbilstību Zinātnē balstītu mērķrādītāju iniciatīvai (Science Based Targets Initiative jeb SBTi), ievērotu klientu prasības, pielāgotos nozares tendencēm un atspoguļotu patērētāju izpratni par vides jautājumiem. 

Uzņēmumi parasti pērk oglekļa kredītus savas ilgtspējas stratēģijas ietvaros, lai sasniegtu noteiktu emisiju samazināšanas vai piesaistes līmeni. Uzskaitot iegādāto oglekļa kredītu emisiju samazinājuma vērtības savā SEG bilansē, uzņēmumi var panākt progresu ceļā uz neto nulles mērķiem, kas nozīmē, ka tie savā uzņēmējdarbībā emitē tikpat daudz CO2, cik tie samazina un/vai piesaista, izmantojot savu dekarbonizācijas stratēģiju, kas var ietvert oglekļa kredītu iegādi.

Uzticamākās organizācijas, kas nosaka dekarbonizācijas stratēģiju un SEG uzskaites standartus un paraugpraksi, neļauj uzņēmumiem ieskaitīt iegādātos oglekļa kredītus kā to emisiju samazinājumu. Ja CO2 piesaiste vai samazinājums, kas pieprasīts, iegādājoties oglekļa kredītu summu, ir radies projektā, kas nav pērkošā uzņēmuma vērtību ķēdē, to var uzskaitīt tikai kā kompensāciju, un to nevar atskaitīt no uzņēmuma emisiju vērtībām. 

To sauc par ārējo kompensēšanu, kas ir SEG emisiju samazināšana vai piesaiste, kura notiek ārpus tā uzņēmuma uzņēmējdarbības robežām, kurš par to maksā (piemēram, iegādājoties oglekļa kredītu). Tādas organizācijas kā Greenhouse Gas Protocol un Science Based Targets Initiative skaidri norāda, ka uzņēmumiem būtu jāievēro hierarhija dekarbonizācijas darbībās, no kurām pirmajai būtu jāsamazina emisijas, kas tieši saistītas ar to pašu darbību, un ārējā kompensēšana būtu jāizmanto tikai, lai kompensētu atlikušās emisijas pēc tam, kad to samazināšanas mērķrādītāji ir sasniegti.

Šā iemesla dēļ nozare arvien lielāku uzmanību pievērš iekšējai kompensēšanai, proti, projektu izstrādei, lai samazinātu vai piesaistītu SEG emisijas tā uzņēmuma vērtību ķēdē, kas par samazināšanu/piesaisti maksās. 

Uzņēmumi, kas ir iegādājušies kredītus

Uzņēmumi, kas iegādājas oglekļa kredītus savas dekarbonizācijas stratēģijas ietvaros, ir, piemēram, Disney, Microsoft, Delta Airlines, Samsung un Google. 

Piemēram, šeit var izlasīt, kā Microsoft nesen noslēdza darījumus ar vairākiem projektu izstrādātājiem par oglekļa kredītu iegādi, kas iegūti no oglekļa dioksīda piesaistes, izmantojot tiešās uztveršanas no gaisa (DAC) tehnoloģiju, un šeit varat izlasīt Google balto grāmatu, kurā sīki aprakstīts uzņēmuma uzticamības pārbaudes process, iegādājoties oglekļa kredītus, un tas, kā tie tiek iekļauti uzņēmuma emisiju uzskaitē.

Microsoft ir viens no uzņēmumiem, kas ir iegādājies oglekļa kredītus.

Brīvprātīgie oglekļa tirgi salīdzinājumā ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmām

Oglekļa kredītus tirgo brīvprātīgajā oglekļa tirgū ar mērķi mazināt klimata pārmaiņas, izmantojot brīvprātīgu tirgus mehānismu, kurā uzņēmumi var brīvi piedalīties vai nepiedalīties.

To nevajadzētu jaukt ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmām (ETS), kas ir obligātas, juridiski saistošas sistēmas, kuras izveidojuši valstu likumdevēji ar mērķi pakāpeniski samazināt oglekļa emisijas augstu emisiju nozarēs, piešķirot noteiktu daudzumu emisijas kvotu, t. i., atļauju emitēt 1 tonnu CO2 ekvivalenta, ko uzņēmumi var tirgot savā starpā, lai optimizētu emisiju sadalījumu. Laika gaitā likumdevēji samazina kopējo kvotu apjomu, vienlaikus samazinot emisiju apjomu regulētajās nozarēs. Īsāk sakot, oglekļa kredīti, ko tirgo brīvprātīgajā oglekļa tirgū, ir atlīdzība par SEG emisiju samazināšanu un piesaisti, savukārt emisijas kvotas, ko tirgo emisijas kvotu tirdzniecības sistēmās, ir pirmām kārtām paredzētas, lai ierobežotu SEG emisijas. 

Zemas un augstas kvalitātes kredīti

Oglekļa kredītu kvalitāti nosaka standarti un metodika, kas ievērota, īstenojot projektus, kuros kredīti tiek radīti. Daži uzņēmumi var nolemt izstrādāt projektus un radīt kredītus, izmantojot pašu definētas metodikas vai sniedzot norādes uz to, ka tie ievēro ne pārāk stingrus standartus samazinājumu un piesaistes sertifikācijai; tie būtu zemas kvalitātes kredīti. 

Augstas kvalitātes kredītus rada pēc stingrām metodikām, kas ietver vairākas kvalitātes kontroles kārtas un sadarbību ar trešām personām, lai sertificētu oglekļa projektus. eAgronom izvēlējās izstrādāt savu oglekļa programmu, izmantojot visstingrāko metodiku projektiem lauksaimniecības nozarē, t. i., Verra VM00042 2.0. Verra ir vides projektu standartu un metodikas noteikšanas organizācija, kas pārvalda arī pasaulē lielāko oglekļa kredītu reģistru. 

Oglekļa kredīti var ievērojami veicināt uzņēmuma dekarbonizācijas centienus, jo īpaši, ja tos izmanto kopā ar citām oglekļa samazināšanas un piesaistes iniciatīvām. Uzņēmumi, kas iegādājas oglekļa kredītus savas klimata stratēģijas ietvaros, faktiski pārspēj savus līdzgaitniekus, kas to nedara, ilgtspējas sasniegumu ziņā, tādējādi kļūstot par klimatrīcības līderiem.