Intervija ar Jāni Kažotnieku no LLKC: Ilgtspējīga lauksaimniecība – tiešā sēja kā nākotnes risinājums

Mūsdienu lauksaimniecība saskaras ar divām lielām problēmām: klimata pārmaiņām un augsnes degradāciju. Tradicionālās intensīvās lauksaimniecības metodes rada gan SEG izmešus, gan ievērojami bojā augsnes struktūru. Tiešā sēja, kā viena no reģeneratīvās lauksaimniecības praksēm, ir veids, kas piedāvā šo problēmu atrisināšanu. Tā ļauj ne tikai samazināt emisijas, bet arī uzlabot augsnes veselību un nodrošināt ilgtspējīgu ražošanu nākotnei.

Jānis Kažotnieks – Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Inženiertehniskās nodaļas vadītājs ir vadošais speciālists. Viņš piedalās projektos, kas veicina un popularizē ilgtspējīgas lauksaimniecības metožu ieviešanu, tai skaitā tiešo sēju un citas reģeneratīvās lauksaimniecības prakses. Jāņa pieredze un zināšanas padara viņu par autoritatīvu balsi, runājot par tiešās sējas lauksaimniecības praksi.

Šajā intervijā Jānis Kažotnieks dalās ar pieredzi un ieskatiem par tiešās sējas priekšrocībām, reģeneratīvās lauksaimniecības nākotni Latvijā un tādām iniciatīvām kā eAgronom oglekļa programma.

Kas ir tiešā sēja? 

Tiešā sēja (no-till) ir augsnes apstrādes metode, kurā sēklas iestrādā augsnē bez iepriekšējas aršanas vai citas mehāniskas augsnes apstrādes. Šajā procesā augsne paliek praktiski neskarta gan pirms, gan sēšanas laikā, kas palīdz saglabāt tās dabisko struktūru un auglību. Turklāt šī metode ir ievērojami videi draudzīgāka nekā tradicionālā zemes apstrāde.

Kā tu definētu tiešo sēju, un kā tā atšķiras no tradicionālajām lauksaimniecības metodēm?

Tiešā sēja ir viens no bezaršanas tehnoloģijas veidiem, kur vienīgā augsnes apstrādes operācija ir sēklas vadziņas iegriešana augsnē. Atstātās augu atliekas pasargā augsni no laikapstākļu negatīvās ietekmes, ierobežo viengadīgo nezāļu attīstību un kalpo par barības bāzi mikroorganismiem. Salīdzinot ar tradicionālo metodi, kurā tiek izmantots arkls un intensīva augsnes apstrāde, tiešā sēja saglabā augsnes struktūru un mikroorganismu aktivitāti.

Kādi ir galvenie ieguvumi, pārejot uz tiešo sēju?

Tiešās sējas priekšrocības ir pierādītas gan no ekonomiskā, gan ekoloģiskā viedokļa. Patiesībā šī metode ir galvenais solis uz klimatam draudzīgu lauksaimniecību. Tā uzlabo augsnes struktūru, ūdens un gaisa apriti, mikrobioloģisko aktivitāti un auglību. Tā arī palielina organiskās vielas saturu augsnē un samazina augiem radītos stresa apstākļus, padarot tos noturīgākus pret slimībām. Turklāt šī metode ievērojami samazina darbaspēka un degvielas patēriņu, tehnikas nolietojumu un radītās oglekļa emisijas. Tā ir būtiska arī, lai mazinātu lauksaimniecības ietekmi uz klimata pārmaiņāmm, jo galvenie emisiju avoti lauksaimniecībā ir degvielas sadedzināšana, augsnes apstrādes izraisītā oglekļa nokļūšana atmosfērā un minerālmēslu ražošana. 

Kā tiešā sēja palīdz samazināt lauksaimniecības radītās emisijas?

Tiešā sēja ietekmē vidi vairākos veidos. Pirmkārt, šī metode prasa ievērojami mazāk degvielas – aptuveni 15 l/ha, salīdzinot ar 50 l/ha tradicionālajā metodē. Pēc aprēķiniem, 200 ZS jaudas traktors, strādājot tiešajā sējā, patērē aptuveni 15 l dīzeļdegvielas uz hektāru, radot 52,7 kg CO₂ emisiju tikai no degvielas vien. Tā rezultātā emisijas no degvielas sadedzināšanas tiek samazinātas par 121 kg C/ha gadā. Otrkārt, tiešā sēja būtiski samazina augsnes organiskā oglekļa zaudējumus. Piemēram, tradicionālajā aršanā oglekļa zaudējumi ir 3216 kg/ha, bet tiešajā sējā tikai 648 kg/ha.

Kāda ir tiešās sējas ietekme uz augsnes veselību un tās organiskās vielas saturu?

Tiešā sēja palīdz augsnei saglabāt un pat palielināt organiskās vielas saturu. Uz tīruma virsmas saglabātās augu atliekas kalpo kā barības vielu avots augsnes mikroorganismiem, kas uzlabo tās struktūru un veselību. LLKC īstenotā LIFE CRAFT projekta gaitā, kurā tika salīdzināti augsnes apstrādes veidi dažādās saimniecībās, tika konstatēts, ka, izmantojot tiešo sēju, augsnē pieaug organiskās vielas saturs, tā kļūst tumšāka un dzīvāka. Tajā dziļāk iekļūst saknes, un augsnes mikroorganismu aktivitāte palielinās.

Kādi ir lielākie izaicinājumi, ar ko saskaras saimnieki, pārejot uz šo metodi?

Ja raugāmies no agronomiskā viedokļa, tad lielākie izaicinājumi, ar kuriem saskaras saimnieki ir saistīti ar salmu izkliedi pēc ražas novākšanas. Ja salmi tiek izkliedēti nevienmērīgi vai netiek pienācīgi sasmalcināti, tas var kavēt sēklu kontaktu ar augsni un traucēt dīdzību. Vēl viens izaicinājums ir daudzgadīgo nezāļu ierobežošna, jo tiešajā sējā mehāniskā nezāļu ierobežošana nav iespējama. Tomēr, ņemot vērā mūsu somu draugu pieredzi 16 gadu izmēģinājumos, varam pilnībā apgalvot, ka AAL izmantošanas intensitāte tiešajā sējā nav lielāka par tradicionālajā apstrādē izmantoto. Atslēgas vārdi arī šajā sakarā ir ilgtspējīga augu maiņa un augsnes veselība.

Pāreja uz jauno metodi prasa arī būtiskas zināšanas un praktisku pieredzi, jo lauksaimniekiem jāapgūst jaunas pieejas augsnes apsaimniekošanai, kultūraugu maiņai un precīzai mēslošanai, lai nodrošinātu efektīvu pielietojumu un optimālus rezultātus.

Kā tehnika un tās izvēle ietekmē tiešās sējas efektivitāti?

Pareiza tehnika ir ļoti būtiska, ir jāpielāgojas jaunajam sēšanas dziļumam un termiņiem, kā arī jāizvēlas piemērotu tehniku, kas atbilst tiešās sējas prasībām. Pārejas procesā būtiskas ir arī ieviešanas izmaksas, jo sākotnējās investīcijas tehnoloģijās, piemēram, tiešās sējas sējmašīnās un augsnes analīzēs, var būt ievērojamas un prasa rūpīgu finansiālo plānošanu. Piemēram, diskveida sējmašīnām nepieciešami augstas kvalitātes salmu smalcinātāji un vadziņu attīrītāji, lai izvairītos no problēmām ar dīdzību. Kaltveida sējmašīnas ir efektīvākas smagos un mitros apstākļos, taču prasa lielāku vilces jaudu. 

Vai tiešā sēja ir izdevīgāka no ekonomiskā skatpunkta? Kāda ir tās ietekme uz resursu izmantošanu?

Tiešā sēja ir ekonomiski izdevīgāka. Piemēram, ja tradicionālās sējumu ierīkošanas (diski, arkls, kultivators (1X), sejmašīna un veltņi) metode Latvijas tirgus cenās izmaksā ap 210 EUR/ha, tad tiešās sējas izmaksas ir tikai 95 EUR/ha. Tas nozīmē 115 EUR/ha ietaupījumu. Ka jau minēju - samazinās degvielas un darbaspēka patēriņš, kā arī kapitālieguldījumu, remontu un apkopju izmaksas.

Samazinot izmaksas un uzlabojot augsnes veselību, tiešā sēja veicina ilgtspējīgu lauksaimniecību. Tīrumu auglība saglabājas augsta, samazinot nepieciešamību pēc papildus mēslojuma un apstrādes.

Ko tu atbildētu tiem, kas saka, ka tiešā sēja nav piemērota mūsu klimatiskajiem apstākļiem? 

Mums ir labi draugi Somijā. Esam pie viņiem bijuši ciemos vairākas reizes un redzējuši, ka šī tehnoloģija ilgteriņā strādā arī 600 km uz ziemeļiem daudz īsākā veģetācijas periodā. Mums ir daudz smagāki augsnes apstākļi, bet fenomenālā 5 gadu pieredze LIFE CRAFT projektā Zemgales smagajā mālā ļauj ar pilnu pārliecību teikt, ka tiešā sēja Latvijai ir kā radīta. To īpaši labi pierādīja ekstremāli sausā 2019.gada vasara, kad tiešās sējas tīrumos mitruma sēklas dīgšanai rudenī bija pietiekami. Klimats mainās, un mums jāmāinās tam līdzi. Tiešā sēja ir viena no labākajām iespējām.

Tu pieminēji LIFE CRFT projektu, kādi ir galvenie secinājumi?

Projekts pierādīja, ka tiešā sēja var samazināt CO₂ emisijas par 2689 kg/ha gadā. Demonstrējumu tīrumos tika pierādīts, ka šī metode uzlabo augsnes struktūru, palielina organiskās vielas saturu (no 2,5% līdz 5% 5 gados), uzlabo mikrobioloģisko aktivitāti un samazina sintētiskā slāpekļa mēslojuma patēriņu par 30%.

Lauksaimnieku attieksme kļuva pozitīvāka. Projekta gaitā pieci no astoņiem dalībniekiem iegādājās savas tiešās sējas sējmašīnas, apliecinot metodes ilgtspēju un efektivitāti.

Vai Latvijā ir pietiekams atbalsts lauksaimniekiem, kas vēlas pāriet uz tiešo sēju?

Viens no pēdējā laika aktuālākajiem atbalstiem ir Eiropas Komisijas Kopējā lauksaimniecības politikā iekļautās ekoshēmas, kas piedāvā lauksaimniekiem finansiālu atbalstu apmaiņā pret ieviestajām praksēm. Latvijā ir arī citi projekti, piemēram, eAgronom oglekļa programma, kas piedāvā finansiālu atbalstu pārejā uz videi draudzīgākām praksēm. 

Ko Tu domā par tādām iniciatīvām kā oglekļa programma?

Jebkura iniciatīva, kas veicina pāreju uz videi draudzīgākām praksēm, ir apsveicama, jo agrāk vai vēlāk tas būs jādara visiem. Tā māca saimniekot efektīvāk un videi draudzīgāk. Turklāt, ja par to var saņemt finansiālu labumu, kāpēc gan neizmantot šo iespēju? Oglekļa programmas ir nozīmīgs instruments, kas motivē lauksaimniekus ieviest dabai draudzīgākas metodes, samazinot CO₂ emisijas, piesaistot oglekli augsnē un vienlaikus uzlabojot tās veselību.

Kā Tu vērē reģeneratīvās lauksaimniecības attīstību Latvijā?

Reģeneratīvā lauksaimniecība Latvijā šobrīd vēl atrodas attīstības sākumposmā, taču interese no lauksaimnieku puses pieaug. Lauksaimniekiem Latvijā pagaidām pietrūkst zināšanu par videi draudzīgākām lauksaimniecības praksēm. Tāpēc valstij būtu jāizstrādā papildu mehānismi, kas atbalstītu izglītojošus pasākumus, seminārus, lekcijas un konferences, lai veicinātu zināšanu pārnesi un atvieglotu jaunu metožu ieviešanu. Svarīgi ir turpināt izglītot lauksaimniekus par ilgtspējīgām saimniekošanas metodēm un sniegt atbalstu pārejai uz šīm praksēm.