Atziņas, ko esam guvuši, saimniekojot izmēģinājumu saimniecībā un novācot zirņu ražu

Augusta beigās, 26. datumā, mēs eAgronom izmēģinājumu saimniecībā novācām zirņus. Lai gan apstākļi nebija labvēlīgi un ražas apjomu ietekmēja tīruma atstāšana papuvē un vēlais ražas novākšanas laiks, caurmērā mēs tomēr ievācām gandrīz trīs tonnas no hektāra. Šajos apstākļos to var uzskatīt par labu rezultātu. Novācot ražu, mēs vērtējām dažādas augsnes apstrādes metodes, šķirnes un izsējas normas, lai noteiktu, kādi faktori visvairāk ietekmēja ražas apjomu.

Mēs izmēģinājām trīs dažādas augsnes apstrādes metodes: aršanu, tiešo sēju un minimālu augsnes apstrādi. Rezultāti bija šādi: 2,6 t/ha tajā lauka daļā, kurā tika izmantota aršana, 3,1 t/ha tur, kur tika izmantota tiešā sēja, un 3,2 t/ha tur, kur tika veikta minimāla augsnes apstrāde. Tas parāda, ka labākus rezultātus ir devusi minimāla augsnes apstrāde un tiešā sēja. Lauka daļā, kurā tika izmantota aršana, ražas apjomu negatīvi ietekmēja pavasara sausums un salnas – salīdzinot ar citām augsnes apstrādes metodēm, uzarta augsne pavasara salnās parasti ātrāk izkalst un augi ātrāk cieš no sausuma.

Mēs salīdzinājām arī dažādas zirņu šķirnes, tostarp ‘Respect’, ‘Alvesta’, ‘Aurelia’ un ‘Bagoo’. Ražas apjoms pa šķirnēm bija šāds: ‘Respect’ – 2,8 t/ha, ‘Alvesta’ – 2,3 t/ha, ‘Aurelia’ un ‘Bagoo’ – 2,4 t/ha. Šajā ziņā viens no ietekmējošiem faktoriem bija sēklu saskare ar augsni – iespējams, ka īpaši ātraudzīgās šķirnes vairāk ietekmēja maijā piedzīvotais sausums. Līdz ar to ražas apjoms bija atšķirīgs un ar pavasara sausumu un sēju saistītās problēmas ietekmēja rezultātu. Turklāt dažas šķirnes bija izstīdzējušas vairāk nekā citas.

Visbeidzot vērtīgas atziņas tika gūtas, izmēģinot dažādas izsējas normas. Mēs izmēģinājām šādas izsējas normas: 60, 80, 100 un 120 dīgtspējīgu sēklu uz m2. Atkarībā no izsējas normas ražas apjoms bija attiecīgi 2,1 t/ha, 2,9 t/ha, 2,9 t/ha un 2,7 t/ha. Noskaidrojās, ka optimālā izsējas norma ir 80 dīgtspējīgu sēklu uz m2. Vietās, kur izsējas norma bija lielāka, ražas apjomu būtiski ietekmēja nezāles – attiecīgā lauka daļa jau sākotnēji bija nezāļaināka, tāpēc iegūtā raža bija mazāka.

Lauka izmēģinājumi ar daudzgadīgo aireni un āboliņu

Pavasarī mēs atsevišķā parauglaukumā iesējām balto āboliņu ‘Rivendel’ ar nolūku izmantot to kā sedzējaugu, kas palīdzētu pēckultūrām labāk ieaugties. Līdz augustam āboliņa laukā bija izveidojusies pietiekami liela biomasa, tāpēc mēs āboliņa nomākšanai izmantojām herbicīdu, kas vienlaikus palīdzēja ierobežot nezāļu izplatību. 8. augustā mēs tajā pašā laukā iesējām ziemas rapsi ‘Crotora’, šim nolūkam izmantojot sējmašīnu Horsch Avatar. Tomēr jau sējas laikā mēs saskārāmies ar dažām problēmām – āboliņa stublāji izrādījās salīdzinoši noturīgi pret apstrādi ar ķēdes ecēšām, kas traucēja sēklas pienācīgi iespiest augsnē. Dažviet sēklas palika uz āboliņa stublājiem vai starp tiem, un sējums veidojās nevienmērīgs.

Pēc sējas mēs lauku nopļāvām un pievēlām, un sākām gaidīt, kad sadīgs ziemas rapsis. Diemžēl drīz vien mums nācās atzīt, ka ziemas rapša sēja ir bijusi nesekmīga. Galvenie iemesli bija izsalkušu vaboļu uzbrukumi un nepietiekama sēklu saskare ar augsni. Līdz ar to mums no šā eksperimenta bija jāatsakās un bija jāsāk domāt, ko šajā laukā darīt turpmāk. Tā mums bija liela vilšanās, taču mēs guvām arī vērtīgu mācību.

Izmēģinājumu saimniecībā jauns sākums un jauni tehnoloģiju virzieni

Lauksaimniecība – tas ir nepārtraukts mācību process, un šogad mums izmēģinājumu saimniecībā nācās veikt būtiskas izmaiņas. Pagājušā gada pieredze rāda, ka krusteniskā sēja un miglošana nav ilgtspējīga. Tāpēc mēs nolēmām sākt no jauna un uzarām trīs no pieciem saimniecības laukiem, lai tādējādi mainītu tehnoloģiju virzienu un ierobežotu nezāļu izplatību. Tas iezīmē būtiskas pārmaiņas, kurām nākotnē būtu jāuzlabo mūsu saimniecības lauku ražība un to apsaimniekošanas efektivitāte.

Starpkultūru audzēšana un ziemas kviešu sēja

Šogad mēs starpkultūras iesējām tikai 3. septembrī (agrāka sēja nebija iespējama, jo bija aizkavējusies priekšaugu apstrāde pirms ražas novākšanas), izmantojot mūsu pašu sēklu maisījumu ‘Premium’ (18 kg/ha), kas satur aunazirņus, griķus un atsijas. Pašlaik visi augi ir skaisti sadīguši un labi aug. Mēs ceram uz garu un siltu rudeni, lai starpkultūru augi varētu izaugt iespējami lielāki un izpildīt savu uzdevumu.

Divos no trim uzartajiem laukiem mēs iesējām ziemas kviešus. Mēs izvēlējāmies ziemas kviešu šķirni ‘Julie’ un ievērojām izsējas normu 300 dīgtspējīgu graudu uz m2. Sējas laikā mēs mēslojām laukus ar slāpekļa fosfora mēslojumu MAP, ievērojot normu 100 kg/ha. Ziemas kviešus mēs iesējām 10. septembrī. Mēs plānojam ierobežot nezāļu izplatību, un pēc tam atstāt kviešu sējumus pārziemot.

Mēs ar nepacietību gaidām to brīdi, kad redzēsim, kā kvieši pavasarī sāks augt, un kādu ražu šie lauki būs devuši.

Nākotnes plāni un turpmākie izmēģinājumi

Lai gan izmēģinājums ar ziemas rapsi bija nesekmīgs, mēs tomēr plānojam turpināt izmēģinājumus ar balto āboliņu. Mēs apsveram iespēju tajā pašā laukā sēt ziemas kviešus, izmantojot sējmašīnu, kas var labāk tikt galā ar āboliņa stublājiem, piemēram, joslu apstrādes sējmašīnu. Turklāt mēs plānojam drīzumā ņemt jaunus augsnes paraugus un veikt visus nepieciešamos rudens miglošanas darbus (nezāļu apkarošanai), lai sagatavotos nākamajai augšanas sezonai.