Pieredzes stāsts: Gundars Kalve no ZS Kalves

Gundars Kalve ir ne tikai savā reģionā, bet visā Latvijā plaši zināms cilvēks – ne vien kā pieredzējis zemnieks, bet arī kā aktīvs un patriotisks pilsonis ar dzelžainu raksturu. Ar humoru un neatlaidību raugoties uz dzīvi, kas caurstrāvo viņa darbību, Gundars pagājušajā gadā pirmo reizi pievērsās starpkultūru sēšanai savā saimniecībā, piedaloties eAgronom starpkultūru izmēģinājumā 2024. Jau pirmajā gadā viņš redz ievērojamus rezultātus, kā arī profesionālu agronomu atzinību par paveikto. Šī intervija sniedz ieskatu viņa pieredzē, izaicinājumos un plānos turpināt strādāt ilgtspējīgas lauksaimniecības virzienā.

Intervija 2025. gada janvāra Saimnieks numurā.

Pastāsti par sevi un savu saimniecību, cik tā ir liela, kur atrodas?

Zemnieku saimniecība “Kalves” atrodas Jēkabpils novadā, vēsturiskajā Krustpils daļā, labajā Daugavas pusē, netālu no Laukezera, kas ir viens no tīrākajiem Latvijas ezeriem. Mēs saimniekojam lauksaimniecībā kopš 1991. gada. Strādājam trīs nozarēs: augkopībā, mežsaimniecībā un akvakultūrā. Ja sākām strādāt ar 2,4 hektāriem, tad šobrīd esam viena no lielākajām Krustpils saimniecībām ar vairāk nekā 1000 hektāriem zemes. Deviņdesmito gadu sākumā, kad sāku darboties saimniecībā, lielākās problēmas bija manu zināšanu trūkums un ierobežoti zemes resursi, kas tolaik bija ļoti nelieli. Lielākā tehnika mūsu rīcībā bija zirgs, ar kuru veicām lauksaimniecības darbus. Šodien situācija ir būtiski mainījusies – mūsu saimniecības platība ir ievērojami palielinājusies.

Gundars Kalve savā saimniecībā ZS Kalves

Kāpēc izlēmi dzīvi saistīt ar lauksaimniecību?

Lauksaimniecība man vienmēr šķitusi kā stabila un ilgtspējīga profesija. Es uzsāku šo ceļu bez pieredzes, taču ar vēlmi veidot ciešu saikni ar dabu un vidi. 21 gada vecumā es bez jebkādām zināšanām atgriezos no Pierīgas, lai dzīvotu un saimniekotu savas dzimtas saimniecībā. Šogad ir jau 35 gadi, kopš saimniekoju “Kalvēs”. Man bija svarīgi radīt kaut ko ilgtermiņā, attīstīt sevi un nodrošināt stabilitāti savai ģimenei un nākamajām paaudzēm. 

Kāpēc izlēmi pievērsties graudkopībai un kādus kultūraugus audzē?

Graudkopība ir bijusi viena no pamatnozarēm mūsu saimniecībā, jo tā ir piemērota Latvijas klimatam un nodrošina stabilu ražu. Mēs audzējam ziemas rapsi, ziemas kviešus, rudzus, vasaras kviešus, vasaras rapsi, auzas, zirņus un griķus. Šie kultūraugi ir piemēroti mūsu klimatiskajiem apstākļiem un ļauj nodrošināt ilgtspējīgu ražu, strādājot ar minimālo augsnes apstrādi. Turklāt šie kultūraugi labi iederas mūsu augu sekā, kas palīdz uzturēt augsnes auglību.

eAgronom starpkultūru izmēģinājums 2024. Starpkultūru sēja 14. augustā

Kāda ir augsnes struktūra un kādu augsnes apstrādes tehnoloģiju esi izvēlējies?

Mūsu saimniecībā augu seka ir veidota tā, lai saglabātu augsnes struktūru un auglību, kā arī nodrošinātu stabilas ražas. Mēs strādājam ar minimālo augsnes apstrādi, kas ietver disku apstrādi, kā arī dažādas dziļuma apstrādes metodes atkarībā no augsnes tipa. Mums ir gan smagās mālu augsnes, gan smilšmāli, kas prasa pielāgotu pieeju apstrādei. Mēs izmantojam rugāju kultivatoru, lai sagatavotu augsni starpkultūru sējām. 

Kā Tu raksturotu savu pieredizi ilgtspējīgā saimniekošānā un starpkultūru sēšanā?

Lai arī strādājam konvenciāli, pēc dvēseles domāšanas esam zaļi domājoši, jo, piemēram, akvakultūra, kas ir viena no mūsu saimniecības nozarēm, ir tuvu tam, ko var uzskatīt par biololoģisku saimniekošanu. Tāpat domājam par papildus zaļās enerģijas resursu izmantošanu saimniecībā, lai padarītu to vēl ilgtspējīgāku. Tātad, strādājot konvencionāli, neaizliedz atsevišķas lietas darīt arī ļoti videi draudzīgi. Starpkultūras ir jauns izaicinājums mūsu saimniecībā, un mēs šo metodi pagājšgad izmēģinām pirmo reizi.  

Kāpēc izvēlējies pievienoties eAgronom starpkultūru izmēģinājumā?

Man bija vairāki iemesli, kas pamudināja pievienoties. Pirmkārt, vēlme izmēģināt jaunas pieejas un iespēja samazināt minerālmēslu izmaksas, kas ir ievērojamas. Otrkārt, šāds eksperiments ļauj iegūt vērtīgu pieredzi un datus, ko izmantot ilgtermiņa plānošanā. Un, protams, mana meita Anna, kura strādā eAgronom, mani mudināja izmēģināt šo iespēju – bez viņas iniciatīvas droši vien nebūtu piekritis tik ātri. Tāpat kā citi, arī mēs daudzas lietas vērtējam pēc maka biezuma. Mēs meklējām veidus, kā samazināt izmaksas, kā arī palielināt augsnes auglību un ražas kvalitāti, izmantojot videi draudzīgākas un inovatīvākas pieejas.

eAgronom starpkultūru izmēģinājumā sētie maisījumi

Pastāsti par dalību eAgronom starpkultūru izmēģinājumā.

Starpkultūru izmēģinājumā mūsu lauki tika apsēti divos dažādos laikos – 24. jūlijā un 14. augustā, radot iespēju salīdzināt to ietekmi. Tika izmantota kultivatora tipa sējmašīna, kas nodrošināja mikroreljefa izlīdzināšanu un augsnes sagatavošanu. Eksperimentā tika iesēti 7 dažādi komerciāli pieejami starpkultūru maisījumi, kuru pamatā ir dažādi sugu augi - gan krustzieži, gan arī tauriņzieži slāpekļa piesaistei. Arī augi, kas dod lielāku tilpummasu. Manis izvēlētajā maisījumā bija vīķis, eļļas rutks un sinepes vienādās proporcijās. Daži izmēģinājumu maisījumi papildinājās ar izbirušiem rapša graudiem, kas uzlaboja rezultātus. Izsējas normas maisījumiem variēja no 10 kg/ha līdz 60 kg/ha. Izvēlētais sējas platums bija 9m. Lai arī process bija laikietilpīgs, rezultāti ir apmierinoši, un nākotnē šī pieredze palīdzēs uzlabot sējas efektivitāti. Būtiski, ka mēs neizmantojām papildu slāpekli.

Kā vērtē starpkultūru izmēģinājuma rezultātus?

Starpkultūru izmēģinājums deva ļoti labus rezultātus. Jūlijā sētie lauki izveidoja bagātīgu masu, kas būtu ļāvusi rudenī iesēt ziemas kviešus, ja tas būtu plānots. Savukārt augustā sētie lauki uz novembra sākumu bija sasnieguši iespaidīgu briedumu, kas pārsteidza pat pieredzējušus agronomus. Lauku apskates laikā, ko pie mums novembra sākumā organizēja eAgronom, vairāki speciālisti atzina, ka vēlētos veikt detalizētākas analīzes, jo rezultāti tiešām izcēlās ar lielisku kvalitāti. Labos rezultātus veicināja arī agrāk bojā gājušā rapša dabiskā ietekme. Esmu priecīgs par šiem eksperimentiem, jo starpkultūras palīdz uzlabot augsnes auglību un piedāvā iespēju samazināt minerālmēslu izmantošanu, kas ilgtermiņā samazina izmaksas un uzlabo ražu. 

Starpkultūru izmēģinājuma lauka apskate 1.11.2024

Ko nākotnē darītu citādāk, ja atkārtoti piedalītos šādā izmēģinājumā?

Kopumā izmēģinājums pierādīja, ka lielas izmaiņas nākamajā gadā nav nepieciešamas – esošā pieeja un izmantotās metodes ir efektīvas un vizuāli pievilcīgas, piemēram, sinepes padarīja lauku īpaši pievilcīgu. Nākotnē varbūt es vairāk koncentrētos uz laiku – precīzāku sēju un augsnes tipam piemērotākus maisījumus. Tāpat veiktu vairāk analīžu, lai saprastu ilgtermiņa ieguvumus, piemēram, kā mainās augsnes sastāvs vai cik lielā mērā starpkultūras samazina izmaksas. Nākotnē plānojam paplašināt starpkultūru izmantošanu un vēl vairāk uzlabot augsnes apstrādes metodes. 

Vai šī pieredze ir ietekmējusi tavu pieeju saimniekošanai kopumā?

Pilnīgi noteikti. Esmu sācis vairāk domāt par ilgtspējīgām metodēm un kā tās iekļaut ikdienas darbā. Arī citu agronomu viedokļi un ieteikumi palīdzēja labāk saprast, kā izmantot starpkultūras un kādas metodes mūsu apstākļos strādā vislabāk. Starpkultūras ne tikai uzlaboja augsnes struktūru, bet arī deva cerību nākotnē samazināt minerālmēslu izmaksas. Vēl viens ieguvums bija iespēja salīdzināt dažādos laikos sētos laukus – tie, kas tika iesēti agrāk, deva bagātāku masu. Tas liecina, ka starpkultūras var būt ļoti efektīvas, ja tās sēj laicīgi.  Tā ir arī iespēja  samazināt vides slogu un nodrošināt ilgtspējīgu ražu nākamajām paaudzēm. Es uzskatu, ka lauksaimniecībai jābūt saskaņotai ar dabu, un tas ir ceļš uz labākiem rezultātiem ilgtermiņā. 

Tu esi arī eAgronom oglekļa programmas dalībnieks. Kādi bija iemesli, kas pamudināja pieteikties?

Es pievienojos eAgronom oglekļa programmai, jo vēlos veidot ilgtspējīgu saimniekošanu, kas būtu videi draudzīga. Programma ļauj saņemt atbalstu un ieteikumus, kā uzlabot lauksaimniecības prakses. Kopš iestājāmies programmā, izmantojam augsnes apstrādes paņēmienus, kas samazina oglekļa pēdas nospiedumu un uzlabo augsnes kvalitāti. Dalība programmā ir palīdzējusi man vēl labāk izprast ilgtspējīgas lauksaimniecības priekšrocības un ieguvumus. Esmu ieguvis jaunas zināšanas, kas palīdz uzlabot saimniekošanu un samazināt izmaksas, vienlaikus saglabājot augstu ražas kvalitāti.

Gundars Kalve eAgronom konferencē "Lauksaimniecība, kas piestāv nākotnei" 2024. gadā

Kāda, tavuprāt, ir reģeneratīvās lauksaimniecības prakses attīstība Latvijā?

Ar progresu nāk jauni izaicinājumi. Šobrīd lauksaimniecībā un Latvijas tautsaimniecībā kopumā es izjūtu līdzīgu neskaidrību un nenoteiktību, kā tas bija 1991. gadā. Tikai tagad šie izaicinājumi ir citādāki. Mēs dzīvojam vidē, kurā nereti nākas saskarties ar sarežģītu birokrātiju un dažkārt pat absurdu likumdošanu, kā arī neskaidrām prasībām. Tomēr es turpinu meklēt risinājumus un pakāpeniski pielāgojos jaunajiem apstākļiem, lai nostiprinātu savas saimniecības pamatus.

Manuprāt, reģeneratīvās lauksaimniecības prakse Latvijā ir vēl salīdzinoši jauna, bet pēdējos gados tā attīstās ļoti strauji. Arvien vairāk lauksaimnieku sāk izprast tās priekšrocības un pielietot metodes, kas palīdz uzlabot augsnes kvalitāti. Citiem lauksaimniekiem es iesaku nebaidīties izmēģināt jaunas metodes, piemēram, starpkultūras un minimālu augsnes apstrādi. Sākumā tas var šķist riskanti, bet ilgtermiņā tas ļauj samazināt izmaksas un uzlabot augsnes auglību. Taču pirms to darīt, es ieteiktu sākt ar nelielām platībām un konsultēties ar pieredzējušiem agronomiem, lai izvēlētos piemērotākos maisījumus jūsu augsnei.

Kas ir eAgronom starpkultūru izmēģinājums? 

eAgronom starpkultūru izmēģinājums ir iniciatīva, kuras mērķis ir veicināt atjaunojošās lauksaimniecības prakšu ieviešanu Latvijā, uzlabojot augsnes veselību un ražību, kā arī mazinot klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi. Šis izmēģinājums 2024. gadā pirmo reizi norisinājās trīs Latvijas saimniecībās dažādos reģionos, kur tika iesēti 7 dažādi ražotāju starpkultūru maisījumi. Šāds eksperiments ļauj izvērtēt šo maisījumu kvalitāti un efektivitāti dažādos reģionos un augsnes tipos. Iegūtie dati palīdzēs novērtēt starpkultūru ietekmi uz augsnes auglību un ražību nākamajā gadā. Šādi izmēģinājumi ir būtisks solis ceļā uz plašāku ilgtspējīgas un videi draudzīgas saimniekošanas prakses ieviešanu lauksaimnieku vidū.

Skaties video un uzzini kā mums gāja starpkultūru sējā ZS Kalves.