Ieskats eAgronom izmēģinājumos

Pieaugot ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses popularitātei, arvien vairāk uzmanība tiek pievērsta reģeneratīvajai lauksaimniecībai. Šī pieeja uzsver augsnes veselību, bioloģisko daudzveidību un resursu efektivitāti, padarot to par būtisku instrumentu klimata pārmaiņu mazināšanā un pārtikas nodrošināšanā. Divas no visvairāk pētītajām un praktizētajām metodēm ir tiešā sēja un starpkultūras, kuras, ja pareizi integrētas lauksaimniecības sistēmās, var sniegt ievērojamus ieguvumus.

Tiešās sējas demonstrācijas

eAgronom tiešās sējas demonstrējumu diena jau divus gadus pēc kārtas ir viens no galvenajiem lauksaimnieku pasākumiem Igaunijā. To plašā apmeklētība skaidrojama ar to, ka lauksaimniekiem ir interese par tiešās sējas tehnoloģijām, taču trūkst zināšanu. Lai gan samazināta augsnes apstrāde ir plaši izplatīta, pilnīga atteikšanās no augsnes apstrādes var šķist izaicinoša. Tomēr šai metodei ir vairākas priekšrocības:

• Uzlabota augsnes struktūra:  Samazināta sablīvēšanās un labāka ūdens noturība

• Erozijas novēršana: Augu atliekas aizsargā augsni no vēja un ūdens 

• Oglekļa emisiju samazināšana: Mazāks degvielas patēriņš un oglekļa saglabāšana augsnē.

Mācības no lauka

eAgronom demonstrāciju dienas Igaunijā sniedz praktiskas atziņas par tiešās sējas tehnoloģijām un praktiskām niansēm.  Tās tiek organizētas kā lauku izmēģinājumi, tāpēc statistiski nozīmīgas atšķirības nav aprēķinātas un parauglaukumi neatkārtojas. Lielākais ieguvums no lauka demonstrējumiem apmeklētājiem ir dažādu tiešās sējas sējmašīnu apskate darbībā klātienē.

Mūsu atziņas, kas gūtas 2 gadu laikā: 

• Tiešās sējas sējmašīnas minimāli bojā augsni, izveidojot spraugu sēklai un aizverot to, nekultivējot rindas

• Atlikumu apsaimniekošana ir ļoti svarīga, lai novērstu "matu pinumus", kad salmi traucē sēklu izkliedēšanai. Ja salmi nav izlīdzināti vienmērīgi, jāizmanto salmu ecēšas/kultivators.

• Veiksmes priekšnoteikumi: pareiza drenāža, novērsta sablīvēšanās, izlīdzināts lauks un atbilstošs augsnes pH.

• Praktiski padomi: kultūraugu rotācija un sākšana ar „vieglākām” kultūrām (piemēram, graudaugiem) padara pāreju uz tiešo sēšanu vieglāk pārvaldāmu.

• Zaru un disku sējmašīnas: abām ir savi plusi un mīnusi, taču zaru sējmašīnas psarasti iznes vairāk akmeņu uz augsnes virsmas. 

Pareizi īstenojot tiešo sēju, tiek ietaupīts laiks, degviela un darbaspēks, vienlaikus uzlabojot augsnes veselību

Starpkultūras: Augsnes barošana nākotnei

Starpkultūru audzēšana sniedz daudz priekšrocību augsnes veselības uzlabošanai:

• Augsnes aizsardzība: Erozijas novēršana un samazināta barības vielu izskalošanās

• Bioloģiskās daudzveidības veicināšana: Atbalsts augsnes mikrobiem un labvēlīgajiem kukaiņiem.

• Slāpekļa fiksācija: Pākšaugu sugas, piemēram, āboliņš un vīķsi, samazina vajadzību pēc sintētiskā mēslojuma.

• Augsnes organiskās vielas pieaugums: Papildu ieguvumi, piemēram, labāka augsnes struktūra, palielināta barības vielu pieejamība, uzlabota ūdens uzņemšana un ūdens aizturēšanas spēja. 

eAgronom izmēģinājumu galvenais mērķis ir ne tikai sniegt ieskatu tiešās sējas tehnoloģijās, bet arī pārbaudīt un demonstrēt dažādu starpkultūru sugu un maisījumu piemērotību konkrētiem lauka apstākļiem. Mēs arī koncentrējamies uz to, lai parādītu agras un vēlīnas sējas laika, mēslojuma un dažādu sējas paņēmienu ietekmi. 

2023. gadā mēs veicām daudzveidīgu izmēģinājumu ar dažādiem starpkultūru maisījumiem, taču audzējām arī atsevišķas sugas, lai saprastu unikālu sugu efektivitāti. Tas deva mums iespēju veikt nelielu slāpekļa izmēģinājumu, kurā 25 kg slāpekļa tika izkaisīti uz lauciņiem aptuveni mēnesi pēc sējas. Izmēģinājuma lauks bija smilšmāla tips ar plānu virskārtu un kopējo profilu tikai 40-50 cm dziļumā, pēc kura parādījās kaļķakmens slānis. Tas nozīmē, ka lauks ir pakļauts sausumam un tam trūkst dabiskās auglības. Situācijā, kad augsnes auglība ir zema vai sējas datums ir vēls, viena no iespējām, lai stimulētu starpkultūru augšanu ir nedaudz slāpekļa piedevas. Mūsu izmēģinājuma lauks parādīja, ka 25 kg slāpekļa dubulto virskārtas biomasas ražošanu.

1. attēls: Slāpekļa mēslojuma ietekme uzstarpkultūru virsējā slāņa biomasas pieaugumu, Igaunija, 2023. gads.

2. attēls: Slāpekļa ietekme uz baltajām sinepēm un facēliju, 2023. gads. Autors: Simon Boughton

Ļoti svarīga ir sēšanas datumu izvēle - jo agrāk, jo labāk. 2024. gadā mēs pārbaudījām dažādus sējas datumus un metodes. 

Mēs sākām ar izkliedes sistēmu ar smidzinātāj, izkaisot sēklas maisījumu stāvošajā kviešu kultūrā jūlija beigās. Mēs izmantojām facēlijas, redīsu, balto sinepju un griķu maisījumu. Nākamais sējas datums bija ražas novākšanas dienā (7. augustā), kam sekoja dažādas sējas metodes nākamajā dienā. Pēdējie sējas datumi bija 2 nedēļas pēc iepriekšējiem. 

Tālāk redzamajā grafikā redzama sēšanas datuma ietekme un nelielas atšķirības starp dažādām metodēm. Vienīgā anomālija ir pirmās sējas datuma rezultāts, kam, kā mēs pieņēmām, vajadzēja izaudzēt vislielāko biomasu. Vizuālais novērtējums uz lauka ļāva mums secināt, ka sēklu izkliedēšana uz stāvošajiem kultūraugiem bija nevienmērīga un dažas sēklas nesasniedza pietiekamu saskari ar augsni, tāpēc nesākās dīgšana. Mēs arī pamanījām, ka augsnes kvalitāte dažādās lauka daļās bija ļoti atšķirīga. Kopumā mums bija vairāk nekā 30 lauciņu. Vienas un tās pašas starpkultūru sugas dažādās vietās uzvedās atšķirīgi. Īpaši tas bija vērojams attiecībā uz facēliju.  

3. attēls: Sēšanas tehnikas un datuma ietekme uz starpkultūru biomasas ražību, Igaunija, 2024. gads.

4. attēls: Sēšanas laika nozīme. Autors: Merili Toom Sējas nozīme: Sējas nozīme

Trīs no mūsu izmēģinājumiem 2024. gadā notika Latvijā. Tajos mēs testējām dažādu starpkultūru maisījumu efektivitāti dažādos Latvijas reģionos un izvērtējām ezultātus, ņemot virszemes biomasas paraugus un mērot barības vielu saturu biomasā. Izmēģinājumi tika sēti augusta vidū, un biomasas paraugi tika vākti 10. oktobrī. Zemāk redzamie grafiki ilustrē biomasas pieaugumu un starpkultūru spēju uzņemt no augsnes brīvās barības vielas. Šie rezultāti uzsver augu “apsegšanas” nozīmi visa gada garumā, lai izvairītos no barības vielu zudumiem augsnes dziļākos slāņos vai pat gruntsūdeņos.  

4. attēls: Ražība un barības vielu saturs starpkultūru biomasas ražība I izmēģinājumā, Latvija, 2024. gads.

5. attēls: Ražība un barības vielu saturs starpkultūru biomasas ražība II izmēģinājumā, Latvija, 2024. gads.

6. attēls: Kultūraugu sugas dažādos maisījumos, Latvija, 2024. gads

Galvenie secinājumi, kas gūti izmēģinājumos ar starpkultūrām

• Starpkultūras ir ieguldījums augsnes veselībā nākotnē: Tie veicina augsnes uzlabošanos ilgtermiņā. Palielinot organisko vielu daudzumu, veicinot mikrobu aktivitāti un uzlabojot barības vielu apriti, tie veido noturīgu augsnes sistēmu, kas nāk par labu nākamajām kultūrām. Laika gaitā tas nozīmē labāku ūdens aizturi, mazākas resursu izmaksas un labākas ražas.

• Melna zeme = zaudētas iespējas, izskalotas barības vielas un erozija: Atklāta augsne nozīmē, ka tiek zaudētas vērtīgas barības vielas, palielinās erozijas risks un samazinās augsnes auglība. Neapstrādāta augsne ļauj lietavām izskalot augsnes virskārtu, izskalojot slāpekli un citus būtiskus elementus. Starpkultūras darbojas kā vairogs, saglabājot barības vielas, vienlaikus novēršot vēja un ūdens eroziju.

• Baltijā augšanas periods ir ļoti īs - svarīgas ir ātri augošās sugas un agrā sēja reģionos ar īsiem veģetācijas periodiem, piemēram, Baltijā, laiks ir ļoti nozīmīgs. Novēlota sēja samazina biomasas ražošanu un ierobežo segsējumu efektivitāti. Panākumu atslēga ir izvēlēties ātri augošas sugas (piemēram, facēliju, griķus, sinepes) un sēt tās uzreiz pēc ražas novākšanas, lai maksimāli izmantotu to priekšrocības.

• Augsnes auglība un pirmssējumu barības vielas ietekmē starpkultūru biomasas ražošanu: Starpkultūru  efektivitāte ir atkarīga no augsnes barības vielu stāvokļa un no tā, cik labi mēslota ir iepriekšējā kultūra. Ja pirms sējas augsnē bija nepietiekams barības vielu daudzums, starpkultūrām var būt grūti iesakņoties. Augsnes auglības līdzsvarošana, pareizi apsaimniekojot barības vielas, nodrošina lielāku biomasas ražību, kas veicina organisko vielu uzkrāšanos augsnē un piesaista slāpekli.

• Augu maisījumi = riska pārvaldība + papildu ieguvumi: Daudzveidīgi starpkultūru maisījumi palīdz mazināt riskus un maksimāli palielināt ieguvumus. Labi sabalansētā maisījumā ietilpst: zāles (piemēram, rudzi, auzas) biomasas un erozijas kontrolei; pākšaugi (piemēram, vīķi, āboliņš) slāpekļa saistīšanai; Brassicas (piemēram, redīsi, sinepes) augsnes struktūras uzlabošanai. Kombinējot dažādas funkcionālās grupas, lauksaimnieki samazina ražas zuduma risku, uzlabo barības vielu apriti un palielina bioloģisko daudzveidību.

• Starpkultūru sugām vajadzētu būt no citām dzimtām, nekā pamata. Augu dzimtu maiņa segtajos augos novērš slimību un kaitēkļu savairošanos. Piemēram, ja augsekā dominē graudaugi, jāizvairās no starpkultūrām, kurās ir daudz zāles. Tā vietā izmantojiet pākšaugus, kāpostaugus un platlapu kultūras, lai pārtrauktu kaitēkļu ciklus, uzlabotu augsnes struktūru un optimizētu barības vielu pieejamību.

Augsnes barošana nākotnei

Atjaunojošā lauksaimniecība ir paradigmas maiņa - barot augsni, lai tā varētu ilgtspējīgi barot mūs. Inovatīvo prakšu kombinācija kā tiešā sēja un starpkultūras ir ne tikai ieguldījums augsnes veselībā, bet arī apņemšanās nodrošināt ilgtspējīgāku lauksaimniecības nākotni. Kā pierādīja eAgronom izmēģinājumi, šīs metodes ir praktiskas, izmērāmas un pārveidojošas. Abu prakšu ieviešana kā daļa no reģeneratīvas sistēmas nodrošina lielākas ražas, mazāku atkarību no izejvielām un lauksaimniecību ilgtspēju.