Ieviest inovācijas, nezaudējot saikni ar tradīcijām: Intervija ar Diānu Līvu

Lauksaimniecība piedzīvo būtiskas pārmaiņas, kurās ilgtspēja, inovācijas un spēja pielāgoties ir svarīgākas nekā jebkad agrāk. Kā agronome un eAgronom vadītāja Latvijā, Lietuvā un Zviedrijā Diāna Līva ir spējusi ne tikai pielāgoties nozares izaicinājumiem, bet arī izmantot iespējas, lai izmantotu savas zināšanas un pieredzi, veicinot ilgtspējīgas pārmaiņas.

No bērnības Zemgales plašumos, ko ieskauj lauksaimniecība, līdz vadības amatam, šajā intervijā viņa sniedz ieskatu un dalās savā pieredzē, piedāvājot vērtīgas perspektīvas par vadību, darba un privātās dzīves līdzsvaru un panākumu atslēgām nepārtraukti mainīgajā lauksaimniecības biznesa vidē. 

Vai vari iepazīstināt ar sevi un pastāstīt par savu lomu eAgronom?

Esmu Diāna Līva, agronome un vadu eAgronom operatīvo darbību Latvijā, Lietuvā un Zviedrijā. Mans galvenais uzdevums ir palīdzēt lauksaimniekiem pāriet uz ilgtspējīgāku un efektīvāku saimniekošanu, vienlaikus saglabājot un uzlabojot viņu saimniecību rentabilitāti. Tas nozīmē ciešu sadarbību gan ar vietējiem lauksaimniekiem, gan uzņēmuma partneriem, lai rastu labākos un piemērotākos risinājumus.

Pastāsti nedaudz par to, kāpēc izvēlējies lauksaimniecības nozari?

Es nāku no reģiona, ko varētu raksturot kā Latvijas lauksaimniecības centru, pazīstamu ar auglīgām augsnēm un ievērojamām lauku saimniecībām. Neskatoties uz to, ka daži attāli radinieki saimnieko savās saimniecībās, mana bērnība nav saistīta ar darbu lauku saimniecībā - es uzaugu pilsētā. Mana saikne ar lauksaimniecību bērnībā pārsvarā aprobežojās ar skraidīšanu pa ziedošiem rapšu laukiem, kas atradās blakus mājām, tādējādi vien radot papildu darbu veļas dienām. Vēlāk, vidusskolas posmā ģimnāzijā es izstrādāju zinātniski pētniecisko darbu bioloģijā, kas, izpelnoties atzinību, pavēra iespēju bez konkursa doties studēt uz Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (agrāk: Latvijas Lauksaimniecības universitāte) lauksaimniecības vai veterinārmedicīnas fakultāti. Tomēr tajā laikā lauksaimniecība nebija mana pirmā izvēle. Tikai īsi pirms pieteikšanās augstskolā nolēmu izmantot uzaicinājumu studēt.

Tomēr Tu esi bijusi agronome arī saimniecībā, kādi bija tavi darba pienākumi?

Es biju atbildīga par saimniecības ikdienas darbu pārraudzību un cieši sadarbojos ar aptuveni astoņu darbinieku komandu, kur vairums bija ar lielu pieredzi un zināšanām laukkopībā. Mana atbildība bija plānot visas augkopības darbības no sējas līdz ražas novākšanai, vienlaikus nodrošinot atbilstību dažādiem sertifikātiem. Saimniecībā ražojām gan sēklas materiālu, gan nodarbojāmies ar bioloģisko ražošanu. Vēlāk man bija iespēja piedalīties arī bioloģisko graudu kooperatīva izveidē, lai atbalstītu un paplašinātu bioloģisko lauksaimniecību Latvijā un Baltijā kopumā.

Apbalvošanas ceremonijas "Sējējs" video filmēšanas laikā, 2021. gads.

Vai vari pastāstīt, kas tevi piesaistīja eAgronom un kā pāreja no lauksaimnieciskās ražošanas uz pašreizējo amatu ir ietekmējusi Tavu ikdienu?

Mana pirmā saskare ar eAgronom bija brīdī, kad izmantoju lauksaimniecības pārvaldības programmatūru saimniecībā un pozitīvi novērtēju uzņēmuma pieeju darbam ar lauksaimniekiem. Kad izlēmu mainīt savu ikdienu un atkāpties no ražošanas, eAgronom piedāvāja lielisku iespēju īstajā brīdī. Sākotnēji pievienojos kā klientu attiecību vadītāja, vēlāk uzņēmos arī agronoma pienākumus, taču pēc pirmā nostrādātā gada vairāk iesaistījos vadības procesos Latvijā, kur laika gaitā mana atbildība paplašinājās, aptverot vairākas valstis.

Tomēr neskatoties uz pārmaiņām ikdienā, esmu pārliecināta -  ja ir nācies iesaistīties reālā ražošanā, no tās pilnībā aiziet nav iespējams. Tomēr šīs pārmaiņas ir ļāvušas man saglabāt saikni ar nozari, tikai citā veidā. Jāatzīst gan, ka viena no pozitīvajām pusēm ir, ka šobrīd varu vairāk izbaudīt karstās vasaras - gan fiziski, gan emocionāli.

Kāda ir Tava tipiskā darba diena?

Varu sevi pieskaitīt pie “cīruļiem” - parasti sāku savu dienu ap 5–6 no rīta. Mans rīts sākas ar sporta aktivitātēm, kam seko bērnu sagatavošana bērnudārzam un skolai. Vienmēr atvēlu laiku arī mājās gatavotām brokastīm, kas parasti ir mana galvenā ēdienreize.

Darba dienas ir ļoti atšķirīgas atkarībā no aktuālajiem projektiem. Papildus tam, ka pārraugu darbību vairākās valstīs, es aktīvi iesaistos arī politikas veidošanā Latvijā, tāpēc daži rīti sākas ar darba grupu sanāksmēm, savukārt citās dienās uzmanība tiek veltīta praktiskākiem jautājumiem, piemēram, sarunām ar vietējiem lauksaimniekiem. Straujās izmaiņas un mainīgās prioritātes nozīmē, ka principā nekad nav divu vienādu dienu, kas padara ikdienu gan interesantu, gan izaicinošu.

Kā Tu koordinē darba plūsmu un operācijas vairākās valstīs?

Tas prasa elastību, jo katrs tirgus ir citā attīstības stadijā. Daži no tiem ir vairāk nostiprinājušies, bet citi ir sākuma stadijā, un tiem ir vajadzīgas pielāgotas stratēģijas. Laika efektivitāte, skaidra komunikācija un spēcīgas partnerattiecības ir svarīgas, kā arī ļoti būtiska ir klātesamība, kur plaši izmantojam digitālos rīkus - bez tiem būtu daudz grūtāk. Laiku pa laikam klātienes vizīties ir būtiskas, lai stiprinātu attiecības ar mūsu lauksaimniekiem un partneriem, jo ​​īpaši nozarē, kur personīgais kontakts joprojām tiek augstu vērtēts.

Kādi ir aizraujošākie projekti, kuros esi piedalījusies eAgronom?

eAgronom darba dinamiku raksturo nepārtraukti izaicinājumi, nevis viens konkrēts projekts.  Vadības komanda mums vienmēr piedāvā jaunus izaicinājumus un katram pašam ir iespēja izvēlēties, cik daudz esam gatavi uzņemties. Man patīk būt daļai no biznesa komandas, kur es varu izmantot savu daudzveidīgo pieredzi -  no agronomijas līdz uzņēmējdarbībai, kā arī nereti nākas izmantot akadēmiskās iestrādnes.

Starpkultūru izmēģinājumu 2024 ierīkošana ZS Sillāči, 2024. gads

Kāpēc reģeneratīvā lauksaimniecība ir svarīga un kādi ir lielākie maldīgie priekšstati par to?

Es ticu, ka termins “reģeneratīvs” daļēji atbild uz pašu jautājumu, jo tā mērķis ir uzlabot ilgtspējību, nezaudējot līdz šim sasniegto progresu. Tāpat kā lielākajā daļā procesu, arī lauksaimniecībā nav universālas pieejas, kas derēs visiem, galvenais ir atrast līdzsvaru. Manuprāt, nepareizs uzskats ir, ka reģeneratīvajai lauksaimniecībai ir pilnībā jāpārveido mūsu pašreizējā prakse. Patiesībā mums ir nepieciešami katram reģionam un saimniecībai īpaši pielāgoti risinājumi, vienlaikus apzinoties, ka lauksaimniecības nozare nav pret pārmaiņām, bet gan par to, kā mēs rodam risinājumus un pārveidojam savu pašreizējo lauksaimniecības zināšanu mantojumu un pielāgojam to, lai saglabātu produktivitāti ilgtspējīgākā veidā. Jebkuram jauninājumam ir jābūt loģiskam, produktīvam un jārada pievienotā vērtība esošajiem risinājumiem.

Tu šobrīd iegūsti grādu doktorantūrā, agrārajā ekonomikā – vai vari pastāstīt par savu pētījumu un tā saistību ar darbu eAgronom?

Es uzsāku doktorantūras studijas aptuveni vienlaikus ar pievienošanos eAgronom, un mani tajā laikā motivēja plašās pārmaiņas, kas notika lauksaimniecībā Eiropas līmenī. Kad nolēmu turpināt savu akadēmisko ceļu, man bija skaidrs jautājums: “Kā man (toreiz strādājot ražošanā) kā lauksaimniekam ir jāpielāgo esošās prakses, lai tās atbilstu gaidāmajām pārmaiņām un Zaļajam kursam?”. Šobrīd mans pētījums cieši saistās ar darbu eAgronom – mēs analizējam, kā klimata pārmaiņas ietekmē lauksaimniecību, īpaši augkopības saimniecības, un meklējam risinājumus, lai nodrošinātu, ka šo pārmaiņu finansiālais slogs negulstas tikai uz lauksaimnieku pleciem.

Vadīt prasīgu un intensīvu darbu var būt izaicinoši - kā Tev izdodas saglabāt darba un privātās dzīves līdzsvaru. Kādi ir tavi hobiji vai aizraušanās ārpus darba?

Saspringts grafiks noteikti nozīmē ierobežotu laiku atpūtai, taču ir svarīgi noteikt prioritātes, kas ļauj “atslēgties” no darba. Brīvajā laikā, labprāt, ceļoju kopā ar ģimeni, man patīk atklāt jaunas vietas un izbaudīt vietējās virtuves, kas vienmēr ir aizraujoša ceļojumu sadaļa. Tāpat es atlicinu būtisku laiku fiziskām aktivitātēm - zemas intensitātes kardiovaskulārie trenņi un regulāri svara treniņi ir manas ikdienas galvenās daļas, tāpat arī jauns atklājums priekš manis ir Barre. Kā arī manas ģimenes iesaiste motosportā ļauj apvienot gan sportiskas aktivitātes, gan laika pavadīšanu ārpus telpām gada siltākajos mēnešos. 

Vietējās saimniecības apmeklējums Sicīlijas vidienē, 2023. gads

Kāds ir labākais karjeras padoms, ko esi saņēmusi?

Ir grūti izcelt tikai vienu, taču, ja jānosauc trīs, tad tie būtu: "izvēlies savas cīņas", "koncentrējies uz to, ko vari ietekmēt šodien", un "uzņemies iniciatīvu". Nosakot prioritātes tam, kas patiešām ir būtisks, un neuztraucoties par nākotnes nenoteiktību, ir vieglāk pārvarēt izaicinājumus un virzīties uz priekšu efektīvāk. Tāpat arī iniciatīvas uzņemšanās, pat ja tā šķiet ārpus komforta zonas, bieži vien var pavērt negaidītas iespējas un sniegt vērtīgu izaugsmi.

Ko Tu ieteiktu sievietēm, kuras vēlas ieņemt vadošus amatus lauksaimniecības nozarē?

Par rutīnu un garlaicību sūdzēties nevarēs! Precīzāk sakot, tādās valstīs kā Lietuva un Latvija gandrīz pusi no visām lauku saimniecībām vada sievietes, taču tādās valstīs kā Dānija un Nīderlande sievietes veido mazāk kā 10% saimniecību vadītāju. Un, neskatoties uz to, ka vīrieši joprojām veido lielāko daļu zemes īpašnieku un operatoru visā Eiropā, pati lauksaimniecība var likties kā vīriešu dominanta nozare. Bet šeit noteikti ir vieta sievietēm! Galvenais ir atrast līdzsvaru - pat ja ir jākāpj graudu torņos, jāsaprot, kas nepieciešams, lai salabotu traktoru, vai jāšarmē ar savām sociālajām prasmēm sadarbībā ar kolēģiem un partneriem. Un, protams, iespēja, ka nāksies strādāt ar cilvēkiem, kuri ir divreiz vai pat trīs reizes vecāki, ir pavisam reāla, tāpēc cieņas iegūšana prasīs laiku. Kopumā, sarežģītu lēmumu pieņemšana ir ikdiena, taču īstā māksla ir nopelnīt uzticību, vienlaikus saglabājot savus spīdīgos, sarkanos nagus.

Vai ir kāds fakts, ko lielākā daļa tavu kolēģu, iespējams, nezina? 

Šis jautājums nav vienkāršs, jo sevi uzskatu par ļoti atvērtu personību, un lielākā daļa kolēģu noteikti zina manu saistību ar lauksaimniecību. Taču iespējams, ka viņi nezina, ka sākotnēji biju nolēmusi kļūt par zobārstu. Tikai neilgi pirms pieteikšanās studijām es mainīju savu lēmumu, jo vēlējos izvairīties no ķīmijas kursa. Paradoksāli, bet beigās attapos lauksaimniecībā, kur man nācās divus gadus padziļināti apgūt ķīmiju, un pat minerālu un iežu ķīmisko sastāvu. Ironiski, bet šos kursus es pabeidzu ar lielisku rezultātu!

Ja Tu varētu dot vienu padomu kādam, kas vēlas strādāt eAgronom, kāds tas būtu?

Es ieteiktu saglabāt zinātkāri, būt elastīgam un pieņemt straujo darba tempu, jo šeit vienmēr atradīsies kaut kas jauns, ko apgūt.

Vai Tev ir kāds noslēguma vēstījums kolēģiem un lauksaimniecības kopienai?

Es patiesi priecājos, ka, neskatoties uz lielu apjomu izaicinājumem, kas saistīti ar lauksaimniecības nozares izmaiņām, mums ir iespēja petīt un testēt jaunus risinājumus kopā, sadarbojoties gan ar lauksaimniekiem, gan politikas viedotājiem un zinātniekiem. Salāgot dažādu nozares sektoru vajadzības ir vēl kritiskāk kā jebkad, tomēr tas mums sniedz arvien vairāk sadarbības iespēju, kas ir brīnišķīgs ieguvums!