Datu ievade kļūst par ikdienas saimniekošanas daļu

VAAD direktora vietnieks Vents Ezers par to, kāpēc dati ir svarīgi un kā digitālie risinājumi atvieglo procesu

Elektroniskā datu ievade lauksaimniecībā vairs nav tikai formāls pienākums – tā kļūst par nozīmīgu daļu mūsdienīgas saimniekošanas. Dati palīdz gan saņemt atbalsta maksājumus, gan labāk pārvaldīt resursus, plānot ražošanu un vērtēt ilgtspēju. Par to, kāpēc dati ir jāiesniedz, kā notiek to apmaiņa un kā lauksaimniecības pārvaldības sistēmas palīdz padarīt šo procesu ērtāku, stāsta Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) direktora vietnieks Vents Ezers.

Kāpēc dati ir jāiesniedz un kāds ir to mērķis

Datu iesniegšana LIZ pārvaldības sistēmā šobrīd ir saistoša lauksaimniekiem, kuri pieteikušies noteiktiem ekoshēmu atbalsta maksājumiem - par ekoloģiski nozīmīgu platību kaļķošanu, saudzējošu lauksaimniecības praksi un slāpekļa un amonjaka emisiju un piesārņojumu mazinošu praksi. Šī informācija ļauj novērtēt deklarēto platību atbilstību atbalsta saņemšanas nosacījumiem. Savukārt drīzā nākotnē, no 2027. gada, visā Eiropas Savienībā visiem profesionālajiem augu aizsardzības līdzekļu lietotājiem šāda uzskaite būs jāveic elektroniski, nepieciešamības gadījumā datus sniedzot valstu iestādēm.

Vents Ezers skaidro:  “Datu sniegšanai ir arī plašāks konteksts - tā veicina lielāku reģistru uzticamību, efektīvākus un lietderīgākus uzraudzības pasākumus un vienkāršo datu vākšanu statistikas vajadzībām. No 2026. gada visās ES dalībvalstīs sāksies pilnvērtīga augu aizsardzības līdzekļu statistikas datu vākšana, un no 2028. gada tā kļūs ikgadēja.”

“Tāpat šie dati ir nepieciešami Lauku saimniecību ilgtspējas datu tīklam, kas apkopo informāciju par Latvijas lauksaimniecības prakses ilgtspēju,” piebilst V.Ezers.

Kā dati palīdz VAAD un LAD darbā

Pašreizējā Kopējās lauksaimniecības politikas periodā būtiska nozīme ir attālinātām pārbaudēm. VAAD un Lauku atbalsta dienests (LAD) ir izveidojuši sasaisti starp iestāžu sistēmām, nodrošinot reāllaika informācijas apmaiņu par atbalsta pretendentiem, pieteiktajām platībām un pārbaužu rezultātiem.

“Iesniegtā informācija ļauj pārbaudīt, vai kaļķošanas materiāli un augu aizsardzības līdzekļi izmantoti pareizi, laukiem ir derīgas augsnes analīzes, kā arī tiek lietota atbilstoša precīzās lauksaimniecības tehnika. Datu pārbaude notiek automatizēti, taču VAAD inspektori pārliecinās par rezultātu precizitāti, ja rodas šaubas,” stāsta Ezers.

Kā datu iesniegšana palīdz pašiem lauksaimniekiem

“Sniedzamā informācija parasti jau ir pieejama saimniecību uzskaites sistēmās. Līdz šim daļa lauksaimnieku uzskaiti uztvēra kā formalitāti vai veica pierakstus papīra formā, taču tas mainās. Lauksaimnieks ir uzņēmējs, kuram jāredz, cik efektīvi tiek izmantoti resursi un kādu atdevi sniedz apsaimniekotie lauki,” uzsver Ezers.

Elektroniskie datu analīzes rīki palīdz novērtēt saimniekošanas efektivitāti un plānot nākamo attīstības posmu. Ekoshēmu nosacījumi ir veicinājuši lauksaimnieku interesi izmēģināt tirgū pieejamās elektroniskās uzskaites sistēmas, piemēram eAgronom, novērtējot to priekšrocības - automātisku apstrādātās platības un resursu izlietojuma aprēķināšanu, dažādu atskaišu un kopsavilkumu sagatavošanu.

Kādi dati jāiesniedz un cik daudz darba tas prasa

Datu apjoms atkarīgs no izvēlētās ekoshēmas:

• Piesakoties atbalstam par ekoloģiski nozīmīgu platību kaļķošanu, jāiesniedz augsnes analīžu rezultāti, kaļķošanas materiāla ieteiktā deva, iegādātā un izlietotā materiāla daudzums, kā arī iestrādes datums.

• Atbalstam par saudzējošu lauksaimniecības praksi (minimālā augsnes apstrāde, joslu apstrāde vai tiešā sēja) - jāsniedz informācija par iegādātajiem un izlietotajiem herbicīdiem un ražas novākšanas datumu.

• Atbalstam par slāpekļa un amonjaka emisiju mazināšanu - jānorāda augsnes analīzes un izmantotā precīzās lauksaimniecības tehnika.

Detalizētāks iesniedzamās informācijas izklāsts pieejams VAAD tīmekļa vietnē. Dati par augsnes analīzēm un tehniku sistēmā tiek saglabāti, tāpēc lauksaimniekiem nav jāievada tie atkārtoti, ja pieteikumi iesniegti arī iepriekšējos gados.

Kā visērtāk iesniegt datus

Lauksaimniekiem pieejami trīs datu iesniegšanas risinājumi:

1. Datu eksports no saimniecību uzskaites sistēmām. Šī iespēja kļūst arvien populārāka, jo process ir ātrs - pāris klikšķu garumā, un sistēmas apmainās tikai ar nepieciešamajiem uzskaites datiem. Šādi datus iesniedz jau aptuveni 500 no 3000 ekoshēmu pretendentiem.

2. Excel veidlapa LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, ko var nosūtīt uz VAAD e-pastu [email protected].

3. Tieša ievade LIZ pārvaldības sistēmā, kas pagaidām joprojām ir visbiežāk izmantotais risinājums.
   
   
   

VAAD aicina izmantot tieši digitālos risinājumus – tie ir precīzāki, ātrāki un mazina kļūdu risku.

Vai vajadzīgas īpašas IT prasmes

“Īpašas IT zināšanas nav nepieciešamas. LIZ sistēma izstrādāta tā, lai būtu vienkārši lietojama. Autorizēšanās notiek ar Latvija.lv Vienotās pieteikšanās moduli, izmantojot bankas identifikācijas līdzekļus. Sistēmā jau ir pieejami dati par pieteiktajiem laukiem, tehniku un augsnes analīzēm, “ norāda Ezers

VAAD turpina vienkāršot ievades procesu un sniedz konsultācijas sistēmas izmantošanā. Tīmekļa vietnē ir pieejami arī lietotāja ceļveži, kas soli pa solim palīdz saprast, kā ievadīt un pārbaudīt informāciju.

Kas mainījies 2025. gadā

2025. 5. gadā datu iesniegšanas process ir kļuvis gan ātrāks, gan vienkāršāks. Zemkopības ministrijas grozījumi noteikumos paredz, ka pretendenti, kas piesakās atbalstam par slāpekļa un amonjaka emisiju samazināšanu, vairs elektroniski nesniedz informāciju par augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu uzskaiti.

Būtisks uzlabojums ir datu pārnese starp atbalsta periodiem - ja informācija par augsnes analīzēm un tehniku jau ir iesniegta iepriekš, to vairs nav jādublē. Tāpat VAAD uzlabojis datu apmaiņas ātrumu starp sistēmām, ko īpaši novērtē lielās saimniecības ar plašām platībām.

Biežākās kļūdas un kā no tām izvairīties

Ezers norāda: “Biežākās kļūdas ir nepilnīgi iesniegta informācija, piemēram, trūkst datu par izmantoto tehnoloģiju vai ražas novākšanas laiku. Šīs kļūdas ir viegli novērst. Lauksaimnieki var pieslēgties LIZ pārvaldības sistēmai un redzēt kopējo pārskatu par lauku atbilstību prasībām, kā arī detalizētākas norādes par neatbilstībām. Tāpat informāciju iespējams saņemt, sazinoties ar sistēmas atbalsta konsultantiem.” 

VAAD sadarbībā ar komerciālo sistēmu izstrādātājiem strādā pie tā, lai nākotnē šie pārskati būtu redzami arī tieši saimniecību uzskaites platformās.

Termiņi

Informāciju iespējams iesniegt līdz 5. novembrim. Ja termiņš nokavēts, datus vēl var iesniegt līdz 20. novembrim, taču par katru nokavēto darba dienu piešķiramais atbalsts tiek samazināts par 1%. 

“Šī pieeja ļauj saglabāt elastību, vienlaikus disciplinējot saimniecības ievērot termiņus,” skaidro Ezers.

Datu apmaiņa ar eAgronom un citām sistēmām

Datu sinhronizācija ar saimniecību pārvaldības sistēmām ir jauna pieredze, kas paplašina VAAD sadarbību ar privāto sektoru. Sekmīgas apmaiņas pamatā ir vienotu klasifikatoru ieviešana, un VAAD aktīvi strādā šajā virzienā.

Ezers uzsver: “Mēs augstu vērtējam eAgronom un citu sistēmu izstrādātāju atsaucību. Regulāri tiekamies, lai pilnveidotu datu apmaiņas ātrdarbību un informētu par aktuālajām izmaiņām LIZ pārvaldības sistēmā.”

Līdzīgas aktivitātes notiek arī kaimiņvalstīs, un VAAD izmanto šo pieredzi, lai atrastu efektīvākos risinājumus.

Datu nozīme nākotnē

Datu uzkrāšana kļūst arvien nozīmīgāka - tie nepieciešami, lai strādātu rentabli, saņemtu izdevīgākus aizdevuma nosacījumus vai piedalītos oglekļa kredītu programmās.

Lielākā datu vērtība slēpjas saimniecības lauku vēsturē. Tā ir gan pamats saimniecības lēmumu pieņemšanai, gan dažādu atskaišu sagatavošanai valsts iestādēm un statistikas vajadzībām.

VAAD mērķis ir samazināt administratīvo slogu - nepieciešamo informāciju saņemt tieši no komerciālajām saimniecību pārvaldības sistēmām. Saskaņā ar principu “ievadi vienreiz, izmanto vairākkārt”, šos datus ar lauksaimnieka piekrišanu nākotnē varēs izmantot arī citas sistēmas, tostarp Lauku saimniecību ilgtspējas datu tīkls un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes siltumnīcefekta gāzu emisiju kalkulatoram.

Lauksaimnieka pieredze

Valdis Circenis, ZS Jaunstrūkas par savu pieredzi stāsta: “Godīgi sakot, ražas laikā datu ievade ir sarežģīta. Kad jāstrādā no rīta līdz tumsai, vienkārši nav laika piesēst pie datora un kaut ko vadīt. Taču fakts, ka lielākā daļa informācijas eAgronom sistēmā jau ir saglabāta un kad jāiesniedz dati VAAD, pietiek ar pāris klikšķiem, kas priecē. Protams, ja kaut kas nesanāk vai neesmu drošs, vienmēr varu piezvanīt eAgronom komandai, viņi ātri palīdz, izskaidro un pat iziet cauri procesam kopā ar mani. Tas dod drošību, ka viss tiks izdarīts pareizi.”

eAgronom komentārs

Diāna Līva, eAgronom vadītāja Latvijā: “eAgronom ir tehnoloģiju uzņēmums, kura mērķis ir palīdzēt lauksaimniekiem strādāt gudrāk un efektīvāk. Mēs labi saprotam, ka digitalizācija lauksaimniecībā nav tikai privāts jautājums – tā ir iespēja visai nozarei attīstīties kopā. Ikviens no mums ziņošanu bieži saista ar kontroli, taču viens no mūsu mērķiem ir mainīt šo pieeju - virzīties prom no klasiskā kontroles mehānisma un veidot sadarbību un uzticēšanos starp saimniecībām un valsts institūcijām. Tāpēc cieši sadarbojamies ar VAAD, lai datu apmaiņa būtu vienkārša, droša un uzticama. Mēs vēlamies, lai datu iesniegšana kļūtu par dabisku un noderīgu daļu no saimniecības ikdienas, nevis par papildu slogu. Ja datus var ievadīt vienreiz un izmantot vairākkārt, tas ir ieguvums visiem - gan lauksaimniekiem, gan valsts iestādēm, gan uzņēmumiem, kas palīdz šo procesu īstenot.”