Augsnes kaļķošanas ABC. Trīs visbiežāk sastopamie mīti.

Augsnes kaļķošana ir bieži izmantots rīks augsnes uzlabošanai. Tomēr daudzi zemnieki šādā veidā neapzināti kaitē augsnei un pakļauj saimniecību lielākām izmaksām. Kam pievērst uzmanību, izvēloties mēslojumu un kad vislabāk veikt augsnes kaļķošanu? Kā augsnes kaļķošanu iespējams veikt eAgronom? Atbildi uz šiem un citiem jautājumiem atradīsi šajā rakstā.

Latvijā vairāk kā 60% augsnes pēc to tipa tiek klasificētas kā velēnu podzolētās un velēnu podzolētās gleja augsnes, kas pēc izcelsmes ir skābas augsnes. Kalcija minerālmēslu izmantošana ievērojami uzlabo augsnes fizikālās, ķīmiskās un bioloģiskās īpašības. pH regulēšana ar kaļķošanu ir viens no pirmajiem soļiem, kas jāveic, plānojot attiecīgā kultūrauga kultivāciju izvēlētajā vietā. Kalcijs un magnijs neitralizē alumīnija, ūdeņraža un mangāna jonus, kas atrodas augsnes struktūrā, padarot auga saknes mazāk jutīgas pret bojājumiem.

Kaļķošana ir arī svarīgs faktors, lai uzturētu plānoto ūdens un gaisa attiecību augsnē. Tādējādi tiek uzlabota augsnes vides mikrobioloģiskā aktivitāte, tiek veicināti mineralizācijas procesi, kā arī palielinās mikro un makroelementu pieejamība un uzņemtspēja augos.

1. mīts: Es pazīstu savus laukus, man nav nepieciešams veikt analīzes.

Šis, iespējams, ir viens no visizplatītākajiem mītiem agrotehnisko ekspertu un konsultantu vidē. Dažu augu, piemēram, kosu, klātbūtne augsnē var liecināt par skābu augsni, bet tas ne vienmēr ir patiess novērojums. Mūsdienu tirgū lauksaimniekam ir jāpievērš paaugstināta uzmanība ražošanas izmaksām, kas galvenokārt sastāv no mēslojuma izmaksām, līdz ar to ir svarīgi pieņemt pēc iespējas optimālāku lēmumu par minerālmēslu izmantošanu.

Pateicoties augsnes analīzēm, ir iespējams noteikt, cik barības vielām bagāta augsne ir realitātē. Turklāt, piešķirot attiecīgajai lauka daļai piemērotu agronomisko kategoriju, paveras iespēja izvēlēties vispiemērotāko kalcija mēslojumu. Kalcija oksīds (CaO) ar savu augsto reaģētspēju ir vislabāk piemērots vidējai un smagai augsnei. Savukārt, vieglās un smilšainās augsnēs ieteicams izmantot kalcija karbonātu (CaCO3), kas veidots no dabiski sastopamiem kalcija iežiem un tā darbība ir ilgstoša un efektīvāka.

2. mīts: Jo vairāk kaļķa, jo labāk augsnei.

Šī ir bieži sastopama kļūda, ko pamatā pieļauj lauksaimnieki, kas vēlas pēc iespējas ātrāk novērst augsnes skābumu. Nekas nevar būt vēl nepareizāk – pārāk liela kalcija aktivitāte var izraisīt apkārtējās vides degradāciju, kā arī augiem pieejamā fosfora daudzuma samazināšanos.

Augsnes pH diapazons ir jāpielāgo pakāpeniski, izvēloties mēslojuma devu un tā veidu atkarībā no augu vajadzībām, kas paredzētas augsekā.

Piemēram, apzinoties lauka augsnes pamatelementu līdzsvaru, ir vērts padomāt par kalcija-magnija mēslojuma izmantošanu, kas papildinās šī elementa iespējamos deficītus augsnē.

3. mīts: Kaļķošanu jāveic tikai pirms sējas.

Varētu šķist, ka kaļķošana, kas tiek veikta tieši pirms sēšanas, sniegs vislabākos rezultātus. Tomēr jāatceras, ka kaļķošanas laiks un metode ir atkarīga no izvēlētā kalcija mēslojuma veida. Piemēram, oksīda kaļķi var būt toksiski galvenā auga saknēm. Daudz labāks risinājums būtu, ņemot vērā nākamajā gadā atbilstoši augsekai plānotos kultūraugus, izvēlēties dolomītu vai karbonātu kaļķi un ar to apstrādāt iepriekšējā gada salmus.

Salīdzinot ar oksīda kaļķiem, ilgtermiņā karbonāta kaļķu iedarbība ir efektīvāka, ievērojami palielinot pH līmeni, izmantojot salīdzinoši mazāku devu. Kad ir nepieciešams mainīt pH līmeni steidzamā kārtā, izvairoties no kaitēšanas jau iesētam augam, iespējams izmantot granulētu kaļķi, kas, tāpat kā citi minerālmēsli, ar ūdens palīdzību ātri iekļūs augsnes struktūrā.

Neatkarīgi no mēslojuma veida, kaļķošanu ieteicams veikt uzreiz pēc ražas novākšanas. Pavasarī jāizvairās no augstas aktivitātes kalcija mēslojuma lietošanas, lai samazinātu augsnes izžūšanas risku.

Kā eAgronom var atvieglot Tavu darbu?

eAgronom ir saimniecības pārvaldības pārlūkprogramma, ar ko Latvijā tiek pārvaldīti vairāki simti tūkstoši hektāru. eAgronom sistēmā ir iespējams pievienot arī augsnes kaļķošanas uzdevumu (kā mēslošanas uzdevumu), kas attiecīgi parādīsies arī lauka vēsturē.

Kā jau minējām iepriekš, lēmums par augsnes kaļķošanu jāpieņem, balstoties uz augsnes analīzēm, kā arī ņemot vērā nākamajā gadā plānotā kultūrauga barības vielu nepieciešamību. Tas nozīmē, ka uzmanību jāpievērš arī augu sekai un attiecīgi jāpiemēro mēslojuma veids un deva, kas nepieciešami tieši šim kultūraugam. eAgronom piedāvā iespēju gan sastādīt augu sekas plānu (zemāk attēlā – augu sekas plāns vairākiem laukiem), automātiski sekojot līdzi organiskās vielas līdzsvaram augsnē, gan iespēju pievienot augsnes analīžu rezultātus.