Augsnes degradācija: Kā uzlabot augsnes veselību ar ilgtspējīgām praksēm

Augsne kā dzīvības atbalsta sistēma

Augsne ir viena no vissarežģītākajām biosfēras sastāvdaļām, kas uztur dzīvību. Tai ir būtiska nozīme pārtikas ražošanā, ūdens uzkrāšanā, piesārņotāju filtrēšanā un atmosfēras oglekļa dioksīda absorbēšanā. Tā ir arī mājvieta miljardiem mikroorganismu, kas veicina slāpekļa un oglekļa ciklu. Neraugoties uz tās būtisko nozīmi, augsne gadu desmitiem ir tikusi pārmērīgi izmantota, pārsniedzot tās atjaunošanās spējas.

Mūsdienu problēmas, kas saistītas ar augsnes degradāciju

Saskaņā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem aptuveni 33 % pasaules augsnes ir zināmā mērā degradēta, un degradācijas temps arvien pieaug. Tādi procesi kā erozija, sāļošanās, paskābināšanās, bioloģiskā noplicināšanās un organisko vielu zudums veicina augsnes produktivitātes un ūdens aizturēšanas spēju samazināšanos. Šīs problēmas ir īpaši izteiktas lauksaimniecības reģionos, kur intensīvā lauksaimniecība, ķīmisko vielu izmantošana un ilgtspējīgas prakses trūkums ir noplicinājis svarīgos organiskos slāņus.

Viens no satraucošākajiem augsnes degradācijas rezultātiem ir pārtikas nodrošinājuma samazināšanās. Daudzās pasaules daļās samazinoties ražai, pārtika kļūst mazāk pieejama un dārgāka. Šī parādība ir īpaši redzama pasaules dienvidos, kur ierobežota piekļuve tehnoloģijām un resursiem apgrūtina pielāgošanos jauniem izaicinājumiem.

Vides migrācija, kas saistīta ar augsnes degradāciju

Kad augsne zaudē auglību, sekas ir jūtamas ne tikai lauksaimniecībā. Tādās valstīs kā Etiopija, Dienvidsudāna un Haiti zemes degradācija ir galvenais migrācijas dzinējspēks. Saskaņā ar Pasaules Bankas ziņojumiem - līdz 2050. gadam vides degradācijas dēļ pat 216 miljoni cilvēku varētu būt spiesti emigrēt uz ārzemēm. Šī nebūs migrācija pēc izvēles, bet gan nepieciešamības dēļ, ko izraisīs ražas trūkums, bads un ūdens trūkums.

Šī tendence rada nopietnas ģeopolitiskas sekas. Tā palielina spiedienu uz pilsētu infrastruktūru, pastiprina konkurenci par resursiem un var saasināt sociālo spriedzi. Sekas būs jūtamas visā pasaulē, īpaši attīstītītajās valstīs.

Lauksaimnieku perspektīva

Lauksaimnieki, ar kuriem mēs runājam, bieži norāda uz ievērojamām augsnes veselības izmaiņām pēdējās desmitgadēs. Viņi novēro augsnes struktūras pasliktināšanos - augsne ir sablīvētāka, mazāk spēj aizturēt mitrumu un ir jutīgāka pret ekstremāliem laikapstākļiem. Daži atceras, ka vēl pirms vienas vai divām paaudzēm augsnes bija tumšākas, mīkstākas un auglīgākas. Mūsdienās arvien biežāk sastopamas tādas problēmas kā virszemes noteces, garozas veidošanās un sēklu dīgtspējas traucējumi.

Šīs sekas ir īpaši jūtamas reģionos, kur gadu desmitiem ilgās dziļās aršanas, ķīmisko vielu ievadīšanas un ierobežota kultūraugu seguma dēļ ir notikusi erozija un organisko vielu zudums. Nepiemērota agronomiskā prakse ir ievērojami samazinājusi daudzu augšņu ražības potenciālu.

Atjaunojošā lauksaimniecība kā ceļš uz priekšu

Atjaunojošā lauksaimniecība piedāvā holistisku pieeju augsnes degradācijas novēršanai. Šī metodoloģija nav vērsta tikai uz augkopības saglabāšanu, bet gan aktīvi cenšas atjaunot dabas resursus. Atjaunojošās prakses ietver samazinātu augsnes apstrādi, starpkultūru izmantošanu, daudzveidīgu augseku un koku un krūmu integrēšanu agromežsaimniecības sistēmās.

Mehānisku traucējumu samazināšana veicina augsnes faunas attīstību un uzlabo augsnes struktūru. Segsējas kultūras novērš eroziju, bagātina augsni ar organiskām vielām un veicina labvēlīgus bioloģiskos procesus. Agromežsaimniecība rada daudzveidīgākas lauku saimniecību ekosistēmas, veicinot bioloģisko daudzveidību un regulējot mikroklimatu.

Oglekļa programmas kā lauksaimniecības pārveides instrumenti

Oglekļa programmas ir iniciatīvas, kas lauksaimniekiem piešķir atlīdzību par praksēm, kuras sekvestrē un uzkrāj atmosfēras oglekli augsnē. Praksē lauksaimnieki var iegūt sertificētus oglekļa kredītus par katru tonnu CO2, kas tiek uztverts augsnē. Šos kredītus pēc tam var pārdot uzņēmumiem, kas vēlas kompensēt savas oglekļa dioksīda emisijas.

Šādas programmas uzlabo ne tikai vidi, bet arī saimniecību ekonomiku. Tās nodrošina finansējumu pārejai uz ilgtspējīgu lauksaimniecību, tostarp tehniskā aprīkojuma iegādei augsni saudzējošai apstrādei un modernu augsekas sistēmu ieviešanai. Tādējādi oglekļa “audzēšana” kļūst par dzīvotspējīgu stratēģiju saimniecību rentabilitātes uzlabošanai, vienlaikus atjaunojot augsnes veselību.

Izglītība un sadarbība kā galvenie virzītājspēki

Viens no lielākajiem izaicinājumiem reģeneratīvās lauksaimniecības ieviešanā ir piekļuve zināšanām un konsultāciju pakalpojumiem. Lauksaimniekiem ir vajadzīgi praktiski instrumenti, dati un reāli piemēri. Pieredzes apmaiņa starp saimniecībām, vietējām konsultatīvajām grupām un ekspertiem ir ļoti svarīga, lai efektīvi ieviestu jaunu praksi.

Tādas organizācijas kā eAgronom atbalsta lauksaimniekus ne tikai ar oglekļa programmām, bet arī sniedzot zināšanas, digitālos rīkus lauku uzraudzībai un palīdzību ilgtspējīgas prakses rentabilitātes novērtēšanā. Pateicoties šādam atbalstam, pārejai uz reģeneratīvo lauksaimniecību nav jābūt sarežģītai vai riskantai - tā var balstīties uz datiem un izmērāmiem ieguvumiem.

Secinājumi un perspektīvas

Pasaule saskaras ar sarežģītām vides, sociālām un ekonomiskām problēmām, no kurām daudzas ir cieši saistītas ar augsnes veselību. Augsnes aizsardzība un atjaunošana nav greznība, bet gan nepieciešamība, lai nodrošinātu iedzīvotājus ar pārtiku, mazinātu klimata pārmaiņas un novērstu migrācijas krīzes nākotnē.

Atjaunojošā lauksaimniecība un oglekļa programmas nodrošina praktiskus instrumentus, ko var īstenot jau šodien. Mūsu augsnes nākotne ir atkarīga no lēmumiem, ko mēs pieņemam tagad - gan saimniecību, gan politikas līmenī. Jo ātrāk mēs sāksim pārmaiņas, jo lielākas būs mūsu izredzes izvairīties no dziļākas krīzes, kas varētu skart mūs visus.

Avoti

1. FAO – Status of the World's Soil Resources Report
   https://www.fao.org/3/i5199e/I5199E.pdf

2. FAO – Global Soil Partnership / World Soil Day
   https://www.fao.org/world-soil-day/about/en/

3. World Bank – Groundswell: Preparing for Internal Climate Migration
   https://www.worldbank.org/en/news/feature/2021/09/13/groundswell-report

4. IPCC Special Report on Climate Change and Land
   https://www.ipcc.ch/srccl/

5. UNCCD – Global Land Outlook
   https://www.unccd.int/resources/global-land-outlook

6. NRDC – Regenerative Agriculture: Benefits and Practices
   https://www.nrdc.org/bio/arohi-sharma/regenerative-agriculture-part-4-benefits

7. Indigo Ag – Carbon Program for Farmers
   https://www.indigoag.com/carbon-credits

8. USDA – Agriculture and Forestry Carbon Markets
   https://www.usda.gov/media/press-releases/2023/10/23/usda-releases-assessment-agriculture-and-forestry-carbon-markets

9. Climate Farmers – What Is Regenerative Agriculture
   https://www.climatefarmers.org/blog/what-is-regenerative-agriculture-and-how-does-it-benefit-your-farm

10. AgroProfil – Kredyty węglowe w rolnictwie
    https://agroprofil.pl/wiadomosci/kredyty-weglowe-w-rolnictwie-co-to-jest-i-jak-z-nich-skorzystac/