Agrodroni ienāk lauksaimnieku ikdienā – eAgronom pieredze, izmantojot lauksaimniecības dronus

eAgronom ir veicis vairākus izmēģinājumus, izmantojot lauksaimniecības dronu XAG P100.

Bezpilota lidaparātu jeb dronu izmantošana lauksaimniecībā pamazām kļūst par realitāti. Situācijā, kad lauksaimniekiem saskaņā ar dažādiem ES noteikumiem ir jāsamazina minerālmēslu un ķīmisko pesticīdu lietošana, dronu tehnoloģijas varētu būt viens no veidiem, kā to panākt. Agrodronu izmantošana var palīdzēt ietaupīt resursus un vienlaikus palielināt darbības efektivitāti. Šajā bloga ierakstā pastāstīsim, kādas ir agrodronu priekšrocības un trūkumi un ko mēs uzņēmumā eAgronom esam novērojuši, tos izmantojot praksē.

Kādiem nolūkiem agrodroni tiek izmantoti?

Agrodronu izmantošanas iespējas ir ļoti plašas. Tos var izmantot lauku kartēšanai un augsnes monitoringam, kā arī mājlopu izsekošanai un skaitīšanai. Tos var izmantot, lai novērtētu, vai ir nepieciešama lauku apūdeņošana, mēslošana vai apstrāde ar augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī augsnes un ūdens paraugu ņemšanai, augu aizsardzības līdzekļu izsmidzināšanai (ES tā šobrīd nav atļauta), sēšanai, mēslošanai utt.

Starpkultūras sēšana tīrumā, kurā aktīvi aug pamatkultūra.

Lauksaimniecības dronu priekšrocības

Dronu izmantošana ļauj samazināt darba veikšanai nepieciešamo laiku un pūles, un ļauj jau agrīnā stadijā atklāt problēmas (piemēram, kaitēkļu klātbūtni vai slimības) – lauku novērošana ar dronu sniedz precīzākus un kvalitatīvākus rezultātus nekā satelītattēli un datu vākšana. 

Bezpilota lidaparātu izmantošana var palīdzēt uzlabot laukstrādnieku veselību un drošību, jo laukstrādnieki var atrasties tālāk no darba izpildes vietas un attiecīgi mazāk saskarties ar dažādām ķīmiskām vielām. Visbeidzot, dronu izmantošana mazina lauksaimniecības negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi, jo ražošanas resursu patēriņš ir mazāks un tie tiek izmantoti daudz precīzāk.

Lauksaimniecības dronu trūkumi

Dronu galvenais trūkums ir tas, ka tiem ir maza kravnesība, toties to izmēri ļauj tos efektīvi izmantot grūti pieejamās vietās, piemēram, kalnos un norobežotās teritorijās. Droniem ir grūti konkurēt ar satelītnovērošanas sistēmām, kas ir pietiekami attīstītas, lai šobrīd apmierinātu daudzu lauksaimnieku vajadzības. Droni joprojām ir salīdzinoši dārgi, un to akumulatoru darbības ilgums nav sevišķi liels. Agrodronu darbības kvalitāti un efektivitāti ietekmē arī laukā esošie šķēršļi, piemēram, elektrības stabi un koki. Vēl viens trūkums ir tas, ka ir jāsagatavo papildu dokumenti. Lai vadītu lielākus dronus, ir jāiziet īpaša apmācība un jāiesniedz pieteikums pilota licences saņemšanai. Turklāt, piesakoties lidošanas atļaujai, ir jāņem vērā attālums līdz tuvākajām lidostām, tāpēc var izrādīties, ka atsevišķos rajonos dronu izmantošana nemaz nav iespējama. 

Agrodrons un augu aizsardzības līdzekļu miglotājs.

Tirgū šobrīd darbojas vairāki uzņēmumi, kas piedāvā agrodronus, tostarp Nando Droid, DJI Agrodrone, DroneAg, ABZ Innovations, A.Drones, Titan Machinery u. c. Vairāki ražotāji līdztekus iekārtām piedāvā arī savu programmatūru, taču ir arī neatkarīgi programmatūras izstrādātāji, kas ir radījuši papildu programmas, kas ļauj dronus izmantot citos veidos, piemēram, Skippy Scout, ko var izmantot, lai automatizētu lauku monitoringu ar dronu.

Agrodronu nākotne

Lauksaimniecības dronu tirgus joprojām attīstās, un ir paredzams, ka turpmāk tas būtiski pieaugs. Tiek prognozēts, ka 2032. gadā agrodronu tirgus vērtība sasniegs 11 miljardus ASV dolāru, proti, tā būs vairāk nekā piecas reizes lielāka nekā 2023. gadā. Paredzams, ka aparatūras, programmatūras un pakalpojumu segmenti attīstīsies apmēram vienādi un lineāri.

Prognozētā globālā lauksaimniecības dronu tirgus izaugsme. Avots: market.us

Pašlaik agrodronu nākotnes perspektīvas ir visai ierobežotas, jo likumdošana neatbalsta to izmantošanu, piemēram, ES (izņemot Bulgāriju) ir aizliegta pesticīdu izsmidzināšana no gaisa.

eAgronom pieredze darbā ar agrodroniem

Arī mēs uzņēmumā eAgronom esam izmēģinājuši, ko nozīmē strādāt ar agrodronu. Mēs mēģinājām apsēt mūsu izmēģinājumu saimniecības laukus ar XAG P100, kas ir viens no lielākajiem Eiropas tirgū pieejamajiem lauksaimniecības droniem. Iekārtas kopējais svars ir 32 kg, darba platums ir 5–10 metri, bet lidojuma augstums ir 1–30 metri. Maksimālā izsmidzināšanas jauda ir 10 l/min, savukārt maksimālā kravnesība ir 40 kg šķidruma un 60 litri sēklu. XAG P100 ir divi litija akumulatori, kuru kapacitāte ir 18 000 mAh.

Pirms agrodronu izmantošanas ir jāsagatavojas. Darba laikā ir jānomaina akumulatori un atkārtoti jāuzpilda tvertne.

Mēs mēģinājām izmantot agrodronu starpkultūru, ziemas rapša un ziemas kviešu sējai. Kā starpkultūru mēs izmantojām balto sinepju, facēliju un sakņu redīsu maisījumu, kas tika izsēts ar normu 10 kg/ha. Sēklas maisījums tika izsēts 1. augustā ziemas kviešu sējumā, kurā aktīvā augšana jau bija beigusies un kas gaidīja ražas novākšanu. Vidēji viena hektāra apsēšanai bija vajadzīgas piecas minūtes. Rezultātā no hektāra tika iegūtas aptuveni 3,2 tonnas biomasas sausnas, kas ir mazāk nekā 4,4 tonnas biomasas sausnas no hektāra, kas tika iegūtas, izmantojot tiešo sēju.

Papildus tam mēs sējām arī ziemas rapsi ‘Trinity’ (izsējas norma: 3 kg/ha) un ziemas kviešus ‘Juliet’ (izsējas norma 140 kg/ha). Kviešu lauks pēc sējas tika apstrādāts ar kultivatoru. Abos gadījumos augi sadīga, taču precīzi rezultāti būs zināmi tikai 2024. gadā: pavasarī redzēsim, kā augi būs pārziemojuši, savukārt vasarā uzzināsim, kāda būs raža. 

Sirdsveida rapšu lauks, kas apsēts, izmantojot lauksaimniecības dronu. Darba rezultātu ietekmēja stiprs vējš un nevienmērīga dīgšana.

Mēs eAgronom izmēģinājumu saimniecībā plānojam turpināt izmēģinājumus ar agrodroniem, izmantojot tos starpkultūru sēšanai, mēslošanai, lauku kartēšanai un monitoringam. Ja nākotnē tiks atļauta augu aizsardzības līdzekļu izsmidzināšana ar dronu, mēs noteikti izmēģināsim arī lokālu atsevišķu augu miglošanu.

Noskatieties arī video par to, kā mēs savā saimniecībā izmēģinājām dronu: