10 ieradumi, kas lauksaimniecības vadību padara neefektīvāku

Tiekoties ar zemniekiem, mēs uzdodam daudz jautājumu, lai izprastu viņu ikdienas darbus un rūpes. Tādējādi, esam atklājuši un apkopojuši vairākas problēmas, kuras padara lauksaimnieku ikdienu grūtāku – aizņemot daudz laika vai arī radot nevajadzīgas izmaksas, kā arī daudzos gadījumos vienkārši izraisot stresu. 

Dažas no šīm problēmām rodas, veicot dažādus darbus ieraduma pēc – darot lietas tā, kā to darījuši viņu priekšteči, nemaz neaizdomājoties par to, ka šīs lietas būtu iespējams veikt citādāk un efektīvāk. Esam apkopojuši 10 ieradumus, no kuriem lauksaimniekiem iesakām atteikties, lai uzlabotu lauksaimniecības darbību.

1. Nepietiekama iepriekšējo gadu ražas un aktivitāšu analīze

Lauksaimniecības darbības un rezultātu analīzes trūkums aizkavē secinājumu izdarīšanu, kas savukārt ilgtermiņā var kaitēt saimniecības darbībai. Piemēram, lauka vēstures pārskats un aktivitāšu dokumentēšana sniedz nozīmīgu informāciju par:

• Mēslojuma veida un daudzuma izlietojumu uz katra lauka gadu gaitā;

• Mēslošanas aktivitāšu efektīgumu;

• Citu darbību ietekmi uz ražas rezultātiem u.c.

Ja šie dati tiek savākti un analizēti, ir iespējams mācīties no savām kļūdām un kļūt veiksmīgākam. Katra lauka produktivitātes pārskats un uz lauka veikto aktivitāšu dokumentēšana sniedz iespēju analizēt veiksmīgākās un ne tik veiksmīgās darbības.

2. Datu ievadīšana Excel izklājlapās

Excel programmatūrā vai saskaitīt, apkopot, pievienot un labot datus un informāciju. Lai vadītu saimniecību, zemnieki izmanto vairākus Excel failus reizē – piecus, sešus un pat vairāk. To pārvaldīšana un orientēšanās bieži vien sagādā galvassāpes, turklāt sistēmu tajos izprot vien paši failu veidotāji.

Gadu laikā, Excel tabulu skaits tikai aug, īpaši lielajās saimniecībās. Vairāku tabulu aizpildīšana un informācijas ievadīšana aizņem daudz laika. Turklāt, gala rezultātā dati tāpat ir ievadīti dažādās tabulās, līdz ar to pilna saimniecībā notiekošo darbību priekšstata iegūšana ir izaicinājums.

Excel tabulām ir vēl kāds nozīmīgs trūkums – dažādi aprēķini ir jāveic manuāli, pašam ievadot formulas un veidojot jaunas aprēķinu sistēmas. Piemēram, plānojot augu seku, nepieciešams sekot līdzi augsnes sastāvam un, veicot šos aprēķinus manuāli, palielinās iespēja, ka formulas tiks ievadītas kļūdaini. Līdz ar to visi nākamie aprēķini un lēmumi tiks balstīti uz neprecīziem datiem.

3. Laiks, kas pavadīts auto

Laiks, kas tiek pavadīts auto, ir atkarīgs no lauku skaita un attāluma starp tiem. Jo tālāk tie atrodas, jo vairāk laika tiek pavadīts mašīnā. Reizēm tas ir nepieciešams, reizēm no tā var arī izvairīties. Bieži vien zemniekam ir jāparāda lauks darbiniekam, agronomam vai kādam citam konsultantam, līdz ar to ir jādodas ar auto to izdarīt. Laiks un degviela, kas tiek iztērēti braucot turp un atpakaļ, rada izmaksas. Daudz vienkāršāk būtu šos laukus un to robežas vienkārši parādīt kartē.

4. Darbu vadība un deleģēšana

Darba sadalīšana un vadība var radīt sarežģījumus lauksaimnieka darbā. Gan darāmo darbu piespraušana pie ledusskapja, gan ik rīta darbinieku sanāksmes, gan darbinieku progresa personīga uzmanīšana aizņem gan laiku, gan arī rada problēmas ikdienas darbu darīšanā.

Tā rezultātā, daži zemnieki aizmirst izdarīt darbu vai arī uzdod izdarīt to pašu darbu vēlreiz, zaudē koncentrēšanās spējas un pavada stundas braucot uz un no laukiem. No šīm problēmām var izvairīties, automatizējot darbu uzdevumu vadību un deleģēšanu.

5. Uzskats, ka raža ir atkarīga vienīgi no laikapstākļiem

Izplatīts ir uzskats, ka būt lauksaimniekam ir izdzīvošanas misija. Tā vietā, lai uzlabotu saimniecības efektivitāti, daudzu saimnieku mērķis ir vienkārši noturēt stabilitāti, kas, protams, nav nekas slikts. Tomēr daudzi zemnieki uzskata, ka ārējiem apstākļiem ir pārmērīgi liela ietekme uz rezultātiem un saimniecības attīstību.

Lai veiksmīgi vadītu saimniecību un nodrošinātu tās izaugsmi, ir nepieciešams ne tikai parūpēties par ikdienas darbu paveikšanu, bet arī analizēt un plānot turpmāko gadu darbību. Arī laikapstākļu ietekmi var mazināt, analizējot un plānojot iespējamos risinājumus.

6. Novecojuši vadības rīki

Pildspalva un pierakstu klade reizēm ir zemnieka labākie draugi. Tos var vienmēr paņemt līdzi, parādīt citiem un uzglabāt plauktā kopā ar iepriekšējo gadu pierakstiem. Varbūt kādam ir sanācis šos pierakstus arī nozaudēt, bet tā nav lielākā problēma. Sarežģījumus rada tas, ka dati pierakstu kladē tiek reģistrēti vien daļēji un kopējo bildi nereti ieraudzīt ir sarežģīti – ir jāšķirsta vairākas klades un papīri, kas nolikti dažādās vietās un varbūt pat pazuduši, lai izveidotu vienotu lauka vēsturi.

7. Neelastīga plānošana

Kļūda, ko pieļauj daudzi lauksaimnieki, ir ilgtermiņa plānošanas trūkums. Tā vietā lauksaimnieki ik gadu veic vienas un tās pašas “izdzīvošanas misijas” darbības. Labāk būtu izvirzīt precīzus uzņēmējdarbības mērķus un plānus nākošajiem gadiem, kas ļautu skatīties un doties kādā noteiktā virzienā. Protams, lauksaimniecībā visi procesi nav paredzami, bet vieglāk ir pielāgot plānu apstākļiem nekā  visu uzsākt no nulles. Lasi, kā Ruberts uzlaboja lauksaimniecības peļņu par 338% tieši ar plānošanas palīdzību.

8. Pārāk liela paļaušanās uz ekspertu viedokli

Esam novērojuši, ka daudzi lauksaimnieki neuzticas paši saviem lēmumiem un paļaujas uz aizsardzības līdzekļu izplatītāju speciālistiem. Protams, šie cilvēki ir profesionāļi un var dot vērtīgus padomus, izvērtējot lauka vēsturē pieejamos datus un apskatot lauku klātienē. Tomēr arī pašam lauksaimniekam ir jāapzinās un jābūt informētam par procesiem un nepieciešamībām viņa saimniecībā, lai varētu izvērtēt arī speciālista viedokļa atbilstību vai arī norādītu speciālistam uz konkrētām problēmām, ko pats zemnieks jau zina. Informācijas vākšana un apkopošana var uzlabot lauksaimnieka personīgo kompetenci pieņemt pareizos lēmumus.

9. Darbinieku vadība

Lauksaimniekiem ir grūtības uzticēties saviem darbiniekiem, kā rezultātā darbinieki saņem tikai pašus vienkāršākos uzdevumus, kas neiekļauj dārgas tehnikas izmantošanu. Kopš eAgronom ieviešanas saimniecībā, zemnieki ir sākuši vairāk uzticēties saviem darbiniekiem, jo var uzdot tiem uzdevumus, kā arī sekot līdzi viņu progresam un uzdevumu izpildei.

Turklāt, lauksaimniekam nav ik dienas jātiekas ar darbiniekiem personīgi, lai uzdotu uzdevumus – uzdotā darba specifika ir norādīta mobilajā aplikācijā – apstrādājamais lauks, darbība un līdzekļu izlietojums. Šāda darbinieku vadība gan ietaupa laiku, gan novērš kļūdu rašanos.

10. Vai labāka vadība var izmainīt saimniecību?

Ieguldījumi lauksaimniecībā ir ne tikai jaunas tehnikas iegāde uzņēmuma uzlabošanai. Klimata pārmaiņas, pieaugums pēc pārtikas un darbinieku trūkums maina lauksaimniecības nozari. Lauksaimniekiem ir jāmaina un jāuzlabo lauksaimniecības procesi, lai virzītos līdzi laikam. Daži no tiem iekļauj:

• Eksperimentēšana ar kultūrām un zemes uzlabošanu,

• Ieguldīšana tehnoloģijās;

• Inovatīvi rīki lauksaimniecības vadībai;

• Darbu automatizēšana un gudrā lauksaimniecība;

• Ieguldīšana zināšanās un saimniecības vadībā.

Negatīvo ieradumu maiņa

Saprast un apzināties kļūdas, ko lauksaimnieks veic savā saimniecībā ir jau puse no veiksmes. Otrā daļa ir plānošana – ko darīt, lai novērstu šīs kļūdas? Jaunie risinājumi lauksaimniecības vadībā atvieglo šo uzdevumu. Lauksaimniekiem ir iespēja veikt izvēli – ko viņi vēlas mainīt un kā. Mūsu uzdevums ir piedāvāt risinājumus.